Par Mums

Liepājas Tautas fotostudijas pirmsākumi ir meklējami tālajā 1958. gadā, kad Visvaldis Blankenburgs, Gunārs Kopštāls un Huberts Stankevičs pilsētas kultūras namā nodibināja fotopulciņu. Pirmie soļi nebija viegli, jo visu nācās apgūt pašmācības ceļā. Toreiz nebija pieejami ne katalogi, ne mācību grāmatas, nemaz nerunājot par Internetu, kur ielūkoties, kas notiek aiz dzelz priekškara. 1961. gads kluba vēsturē bija  nozīmīgs ar izstādi „Soļo septiņgade”. Tā uzmundrināja ne tikai meistarus, bet rosināja strādāt arī amatierus un piesaistīja fotostudijai daudzus atbalstītājus. Ipaša vērtēšanas komisija izraudzījās darbus eksponēšanai Rīgā. Uz turieni aizceļoja astoņpadsmit bildes. Trīs no to autoriem izpelnījās prēmijas. Pirmās vietas ieguva Huberts Stankevičs un Valija Stankeviča. 1962.gadā Latvijas republikas II fotomākslas izstādē H. Stankeviča un G. Kopštāla darbi tika izvirzīti Vissavienības fotomākslas izstādei Maskavā.

Tālākos gadus raksturo strauja studijas dalībnieku mākslinieciskā izaugsme un kolektīva nostiprināšanās. 1963.gadā izveidojās Liepājas fotoklubs, par kura priekšsēdētāju ievēlēja Hubertu Stankeviču. Viņš bija ne vien radoši noskaņots, bet arī prasībās kategorisks vadītājs, kurš necieta „haltūru” un bezgaumību. Tas sekmēja dalībnieku izaugsmi. 1967.gadā fotoklubs sarīkoja poļu fotomākslas izstādi, kas bija pirmā starptautiskā izstāde Liepājā. Tā notika ēkā Tirdzniecības kanāla krastā, ko toreiz sauca par Novatoru klubu. (Šodien krogs „Libava”)

Liepājas fotoklubs ne tikai gādāja par to, lai liepājnieki iepazītu pasaules fotomākslu, bet iepriecināja izstāžu apmeklētājus ar parsteigumu balvām. Skatītājiem tika dota iespēja pašiem izvērtēt darbus, lai izraudzītos no tiem labākos.1967.gada novembrī divpadsmit metrus garš plakāts vēstīja par itāļu fotomākslas izstādi Liepājā.Tanī pašā gadā 100 Liepājas fotokluba dalībnieku darbi aizceļoja uz Somiju, bet no turienes tālāk uz Itāliju un Kubu. Tā bija pirmā atbildīgā ārzemju turneja. 1967. gada nogalē Liepājas fotoklubs saņēma ziņu no Čehoslovākijas par to, ka 5. starptautiskajā izstādē Vsetinā izcīnīta godpilnā 3. vieta. Panākumu kaldināja Nikolajs Brīvlauks, Jānis Mūrnieks un citi.

Nozīmīgs klubam bija arī 1969.gads, kad Vissavienības izstādē Ulanudē liepājnieki ieguva 1. vietu. Drīz pienāca vēstule no Beļģijas, kas vēstīja, ka Ģentē sīvā konkurencē ar citiem pasaules kolēģiem mūsu pilsētas fotogrāfi izcīnījuši Starptautiskās Fotomākslas federācijas (FIAP) bronzas medaļu. Jāteic, ka tik augstu atzinību neviens kolektīvs bijušajā PSRS teritorijā vēl nebija izpelnījies. Liepājas fotoklubs bija arī pirmais savienībā, kam piešķīra Tautas kolektīva nosaukumu – 1972. gadā. Drīz pēc tam klubs ieguva studijas statusu. Tās izaugsmi sekmēja sadarbība ar Lietišķās mākslas vidusskolas mācībspēkiem, kā arī Kurzemes zonas fotogrāfu iesaistīšana izstādēs un kopīgos sarīkojumos.

Septiņdesmitie gadi pienāca ar kārtējiem panākumiem. Vairākas medaļas tika izcīnītas Dienvidslāvijā un citās valstīs. Tomēr vislielāko ievērību liepājnieki izpelnījās ar būtiskiem jauninājumiem izstāžu noformēšanā un fotoizrāžu veidošanā. Šinī ziņā neaizmirstamas ir brīvdabas izstādes vecajā Jāņa ielā un Liepājas 30. aizstāvēšanas gadadienai veltītā ekspozīcija, vēlāk – 33 Latvijas autoru izstāde, fotokonkurss „Jaunatne atmasko imperiālismu”, „30. miera pavasaris”, kā arī „Fotomaģistrāle 15”, kad izstādes bija sarīkotas 15 pilsētās pa ceļam no Rīgas uz Liepāju. Toreiz vienlaikus tika eksponēti 298 autoru 1258 darbi. Šajā pasākumā kopā ar latviešu fotomāksliniekiem piedalījās kolēģi no Lietuvas, Ukrainas, Igaunijas, Krievijas, Gruzijas, Čehoslovākijas, Somijas un Polijas. Tāds notikums fotogrāfijā, iespējams, nav pārspēts līdz pat šai dienai.

Arī turpmākajos gados tika turpinātas labi iekoptās tradīcijas. Studijas un tās dalībnieku radošās darbības pārskata izstādes mijās ar solo un tematiskajām ekspozīcijām. Liepājas skatītāji iepazinās ar vērtīgām Somijas, Itālijas un Polijas autoru darbu kolekcijām. Būtisku pagriezienu fotostudijas darbībā radīja Atmoda.

Fotomākslinieki ļoti aktīvi iesaistījās Latvijas neatkarības atjaunošanas kustībā, fotografēja barikāžu aizstāvjus Rīgā un Liepājā, bet trauksmainajās janvāra dienās Graudu ielas skatlogos izvietoja fotoattēlus, kas objektīvi atainoja to dienu notikumus. Pateicoties Pilsētas valdes sapratnei, fotostudija saņēma piedāvājumu pārcelties uz namu Kūrmājas prospektā, kur bija izstādēm piemērota zāle un darba telpas. Tas neapšaubāmi veicināja radošo darbību. Notika emocionāli saviļņojoša izstāde par Latvijas dievnamiem. Vairākas spilgtas izstādes, tanī skaitā mūsu tautiešu no Amerikas Borisa Mangolda un Ivonnes Vāres (Kanāda) darbu skates. Kā ļoti spilgts notikums vērtējams kolektīva 40 gadu radošas darbības izstāde „Zelta loks”, kas bija sarīkota atgūtajā Latviešu biedrības namā un noslēdzās ar sarīkojumu, kurā piedalījās kolēģi un liepājnieku draugi no Rīgas un Klaipēdas foto klubiem.

2002.gada nogalē Aizsaulē aizgāja studijas ilggadējais vadītājs Huberts Stankevičs. Izcilā fotomākslinieka un organizatora piemiņai 2003. gada sākumā bija sarīkota Latvijas fotomeistaru darbu izstāde „Līvas upe” un gadu vēlāk izstāde „Soļi”, veltīta fotostudijas 45 gadu jubilejai. Varis Sants (studijas vadītājs līdz 2013.gadam), turot cieņā iekoptās tradīcijas ierosināja sarīkot fotoizstādi, kurā būtu iekļauti visu to studijas dalībnieku, kas savulaik darbojušies šajā kolektīvā, darbi. Tika izdots arī katalogs.

Šobrīd studijā darbojas ~ 20 dalībniekiem.  Kopš 2013.gada sākuma jaunais kluba vadītājs ir Jānis Vecbrālis. Lielas korekcijas ienesis jaunais ciparu fotogrāfijas laiks, kas pēc nosacīta miera perioda fotogrāfijas attīstībā ir atkal iekustinājis Liepājas fotodzīvi. Fotogrāfijas tiek apstrādātas un izgatavotas ar datortehnikas palīdzību.

Nodarbības notiek ceturtdienas vakaros no 17.30 Latviešu biedrības namā.