„Meistars. Gunārs Binde. Fotogrāfija”
2008. gada 27. decembrī izcilajam fotogrāfam Gunāram Bindem apritēja 75 gadi. Rīgas pilsētas izstāžu zāle RĪGAS MĀKSLAS TELPA šo nozīmīgo notikumu atzīmēs ar plašu mākslinieka retrospektīvu izstādi “Meistars. Gunārs Binde. Fotogrāfija”, kas Lielajā zālē būs apskatāma no 2009. gada 29. janvāra līdz 8. martam.
Gunāra Bindes vārds un darbi ir plaši zināmi kā Latvijā, tā arī ārpus mūsu zemes robežām. Viņa autordarbi jau kļuvuši par fotogrāfijas klasiku. Plaši pazīstamie meistara veidotie Latvijas inteliģences portreti un sieviešu akti izceļas ar savu neatkārtojamo stilistiku, no momenta tvēriena dinamiskumu un dramatisma līdz poētiski liriskām noskaņām, piemēram, E. Smiļģa portrets, “Meitene ar krustiņu” u.c. Savā daiļradē mākslinieks konsekventi ir uzticīgs klasiskajai melnbaltai fotogrāfijai un optiskajai foto kamerai, nepārstājot filigrāni eksperimentēt ar formu un gaismu iespējām.
Izstāde sniegs unikālu iespēju plašākam skatītāju lokam iepazīt no jauna, vai atkal redzēties ar Gunāra Bindes darbiem, izprast meistara fenomenu, atklāt maz zināmas viņa daiļrades šķautnes – no pirmajiem šedevriem un vēl neredzētiem arhīva materiāliem līdz pēdējos gados tapušām jaunām foto sērijām. Izstādes materiālus paredzēts grupēt vairākās tematiskās sadaļās: - teātris un kino, - fotogrāfa Gunāra Bindes un mākslinieka Arnolda Plauža radošai tandēms, - meistars un modeļi, - portreti vai „cilvēki, kurus es satiku”, - aktu sērija ar mākslas zinātnieci un modeli Sarmīti Sīli, - darbu sērija „Lidojums”, - pavisam nesen pabeigtā un Latvijā vēl neeksponētā darbu sērija „Erotika”.
Viena no Bindes galvenajām tēmām vienmēr ir bijusi SIEVIETE. Tā ir tēma, kas izvijas cauri visai mākslinieka daiļradei, un kurā viņš arī šodien rod arvien jaunas radošās ierosmes. Šī tēma ir arī kinorežisores Ināras Kolmanes, kas ir arī šī izstādes projekta idejas autore un iniciatore, jaunākās dokumentālās filmas “Akts” pamatā. Filma ir stāsts par mākslas darba tapšanu, par modeli un foto mākslinieku, par Sarmīti Sīli un Gunāru Bindi, par unikālu akta fotogrāfiju sēriju, kas joprojām tiek turpināta. Filmas īpašo stilistiku veiksmīgi papildinājusi arī viena no filmēšanas norises vietām – galveno varoņu drauga, savdabīgā un interesantā mākslinieka Arnolda Plauža mājas studija, kā arī viņa paša klātbūtne, kas nu jau pārtapusi arī kinematogrāfiskā piemiņā izcilai draudzībai, kas radījusi unikālus mākslas darbus. Filmas pirmizrāde notika 2008. gada novembrī kinoteātrī „Rīga”, speciāli tās seansi arī bagātinās meistara izstādes norisi RĪGAS MĀKSLAS TELPĀ. Tāpat arī izstādes laikā paredzēts demonstrēt Gunāra Bindes un Arnolda Plauža 1960. gados tapušās eksperimentālās filmas no VKFFD arhīva un organizēt speciālas tikšanās ar mākslinieku un viņa domu biedriem.
Izstādes atklāšana: 29. javārī plkst. 18:00.
Izstādi organizē: Rīgas pilsētas izstāžu zāle RĪGAS MĀKSLAS TELPA sadarbībā ar filmu studiju DEVIŅI Izstādes kuratore: Sarmīte Sīle Izstādes scenogrāfs: Andris Vītoliņš
Rīgas mākslas telpas darba laiks: O. – Sv. 12:00 – 19:30 (kase strādā līdz 19:00). Adrese: Kungu iela 3.
Inga Lāce „Rīgas mākslas telpas“ Mārketinga vadītāja Tālr. 67181328; 27898434
09.01.2009. 09:25
Romāna Korovina personālizstāde
Izstāžu zāles “Rīgas mākslas telpa” INTRO zālē no 2009. gada 21. janvāra līdz 22. februārim būs skatāma mākslinieka Romāna Korovina personālizstāde “Ziema – vasara, ziema – vasara – nāve”. Sākotnēji bija plānots, ka izstāde tiks atklāta 8. janvārī, tomēr izstādes atklāšana pārcelta uz 21. janvāri.
Mākslinieks Romāns Korovins savā personālizstādē “Ziema – vasara, ziema – vasara – nāve”, kuru veido fotogrāmata, instalācija telpā un videodarbs, materializē domu, ka pat visnopietnākie, cilvēkam visbūtiskākie jautājumi savā būtībā ir banāli, un tie manifestējas ne tikai monumentālās simfonijās un grandiozos objektos, bet arī vissīkākajos un vissadzīviskākajos priekšmetos un situācijās.
Izstādes kuratore, žurnāla “Foto Kvartāls” galvenā redaktore Alise Tīfentāle, komentē: “Doma, kas materializēta laikā un telpā, maksimāli cenšoties saglabāt tās autentiskumu – savā ziņā Romāna darba stilu varētu salīdzināt ar impresionistisku plenēra glezniecību, vienīgi uzdevumi un mērķi atšķiras. Impresionisti gribēja acumirkļa “atmosfēru”, Romāns Korovins grib acumirkļa transcendenci. Impresionisti strādāja ar materiālu un formu, Korovins strādā ar netveramo – kā gan var iztulkot valodā vai vizuālos tēlos to, ko esi apjautis? Romāns to mēģina darīt, izmantojot vizuālas asprātības un reizēm huligānisku humoru, līdzības, parodiju, vienā acumirklī pārejot no bezrūpīgas smīkņāšanas un dīkdienīgas paštīksmes uz absolūti tiešu un skaudru iznīcības apziņu.”
Romāns Korovins (dz. 1973.g.) ieguvis maģistra grādu mākslās Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļā profesora Gunāra Kroļļa meistardarbnīcā (1997). Kopš 1996. gada Romāns Korovins ir viens no režisoriem studijā Vilks Studio, kas veido mūzikas videoklipus un reklāmas.
Romāns ir arī režisējis Krievijas kulta grupas “Mumij Troll” (Мумий Тролль) videoklipus dziesmām “Dobroje utro, planeta!” (Доброе утро, Планета! 2003) un “Medvedica” (Медведица, 2003). Tieši “Medvedica” savulaik kļuva par mūzikas video, par kuru ne tikai šīs grupas fani, bet arī plašākā sabiedrībā cilvēki viens otram jautāja – vai redzēji? Parodijas vai pat groteskas žanrā uzņemtajā klipā kariķētas situācijas izspēlē par gurķi un rozā lācīti pārģērbti aktieri, un savā ziņā šim Romāna radītajam populārās kultūras produktam piemīt līdzīgas iezīmes, kas raksturīgas viņa mākslai. Izstādēs mākslinieks piedalās kopš 1991. gada, viņa darbi bijuši skatāmi laikmetīgās mākslas izstādēs gan Rīgā, gan Ņujorkā, Maskavā, Berlīnē, Atēnās un citur. 2008. gadā mākslinieks nominēts prestižajai “Purvīša balvai” par izcilu sniegumu vizuālajā mākslā. 2007. gadā par personālizstādi Pay Half and Run! saņēmis apbalvojumu “Gada fotogrāfijas izstāde” “Latio” organizētajā konkursā “Latvijas Gada balva fotogrāfijā”.
Rīgas mākslas telpas INTRO zālē izstāde apskatāma no 21. janvāra līdz 22. februārim. Darba laiks: O. – Sv. 12:00 – 19:30 (kase strādā līdz 19:00). Izstādes atklāšana: 21. javārī plkst. 18:00.
Inga Lāce, „Rīgas mākslas telpas“ mārketinga vadītāja Tālr. 67181328; 27898434
Foto izstāde “Pārdomu ceļš”
9.janvārī pulksten 16 Liepājas Latviešu biedrības nama galerijā atklās Andra Sīmaņa foto izstādi “Pārdomu ceļš”.
Andris Sīmanis ir jūrmalnieks, fotografē jau daudzus gadus un tagad ir arī FIAP biedrs. Bieži publicējies drukātos izdevumos un ilgstoši strādā reklāmas jomā. Šī ir autora otrā individuālā fotoizstāde – kā atskaites punkts un notikums, kurā atkal sapulcēt draugus un domubiedrus.
Tāpēc fotogrāfs pateicas arī savai mūzai un eņģeļiem, bez kuriem izstāde nebūtu iedomājama.
Valmierā Ineses Kalniņas izstāde “Brīvās robežas”
Valmieras Novadpētniecības muzejā pulksten 16:00, 9. janvārī tiks atklāta Ineses Kalniņas fotoizstāde “Brīvās robežas”, kura būs skatāma līdz 31. janvārim. Tradīcijās ieturēta melnbalto fotogrāfiju personālizstāde piedāvā aplūkot jaunu vīriešu akta studijas. Jau pirms dažiem gadiem šis akta žanrs autorei bijis kā izaicinājums parādīties plašākai publikai ar savu neparasto pasaules izpratni un redzējumu.
Izstādē apskatāmie Ineses Kalniņas darbi uzsver raksturīgāko no jaunekļu formām, pārdzīvojumiem un vēstījuma. Fotoizstāde apmeklētājam ļauj ne vien radīt savus tēlus, bet arī mudina domāt par robežām un brīvību. Autore netieši uzdod jautājumu: “Kāpēc ne kaili vīrieši?” Izstādes atklāšanā muzicēs “Vētras saites” – Ģirts Pavēnis (ģitāra), Latvīte Podiņa (elektriskā un akustiskā kokle) un Jānis Cīrulis (perkusijas). Muzejs atrodas Valmierā, Bruņinieku ielā 3 un atvērts no 10:00-17:00.
Inese Kalniņa bijusi autore trīs personālizstādēm, piedalījusies vairākās kopizstādēs – Latvijā, Lietuvā un Vācijā, kā arī kādu laiku darbojusies draudzīgā Liepājas foto kluba kolektīvā “FOTAST” (www.fotast.lv).
Intas Rukas personālizstāde Amālijas iela 5a.
No 2009.gada 9.janvāra līdz 8.februārim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Baltajā zālē (K.Valdemāra ielā 10a, Rīgā) būs skatāma fotomākslinieces Intas Rukas personālizstāde Amālijas iela 5a.
Māksliniece Inta Ruka skatītājiem piedāvā iespēju iepazīties ar savu jaunāko fotogrāfiju sēriju Amālijas iela 5a. Tajā iemūžināti Pārdaugavā esošās Amālijas ielas nama Nr. 5a turpat simts iedzīvotāji. Cikls, no kura vairāk nekā 120 darbi atlasīti šai personālizstādei, tapis piecās vasarās – laikā no 2004. līdz 2008.gadam un kā parasti autorei fotografējot vienīgi dabiskā dienas gaismā ar statisko kameru uz melnbaltajām filmām.
Inta Ruka arī jaunākajā fotogrāfiju kolekcijā ir palikusi uzticīga savai radošās darbības metodei – viņu vienmēr ir saistījusi personība un katra atsevišķa cilvēka neatkārtojamais un daudzējādā ziņā neparastais dzīves gājums. Cieņa un indivīda vērtības apziņa jeb – lietojot plaši pazīstamā krievu fotogrāfa Borisa Mihailova vārdus – aktīva cilvēciskā pozīcija izpaudās arī Intas saskarsmē ar Amālijas ielas iedzīvotājiem. Šajā plašajā un daudzveidīgajā fotogrāfiju izlasē ir cilvēku tuvplāni – izteikti klasiski portreti. Ir laikabiedru portretējumi interjerā – dzīvoklī, virtuvē, nama garajā gaitenī, uz kāpnēm un mājas pagalmā.
Raksturojuma lielāku ietilpību un psiholoģisko kāpinājumu vairākos jaunākās kolekcijas portretos māksliniecei izdevies panākt ar agrākajos darbos daudz retāk sastopamiem, neierastiem modeļu rakursiem, intensīvākiem gaismēnu kontrastiem. Salīdzinot pēdējo Intas fotogrāfiju ciklu Amālijas iela 5a ar iepriekšējām sērijām Mani lauku ļaudis un Cilvēki, kurus satiku, kā nākamais jauninājums būtu jāuzsver autores papildus interese par ainavu un priekšmetisko vidi. Māksliniece speciāli dokumentējusi dzīvokļu, atsevišķu sienu un interjera elementu tuvplānus un apkārt esošos priekšmetus – klusās dabas. Tādējādi Intas Rukas fotogrāfijās no cikla Amālijas iela 5a ir panākta liela dokumentālas precizitātes un koncentrācijas pakāpe – tās varētu tikt uztvertas arī kā vēl vienas, ļoti konkrētas vietas raksturīgas sociālas vides un sadzīves kultūras antropoloģisks pētījums. Mākslinieces Intas Rukas fotogrāfijas no sērijas Amālijas iela 5a jau ir guvušas plašu ievērību: 2008.gadā tika sarīkotas viņas izstādes Moderna Museet Stokholmā, Heden Galerie Hāgā un Flo Peters Gallery Hamburgā. Saistībā ar izstādi izdevniecība Neputns izdod mākslinieces darbu katalogu. Izstādi atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds un Rīgas domes Kultūras pārvalde. Informatīvais atbalstītājs – žurnāls Foto Kvartāls. Daži I.Rukas biogrāfiskie dati: Dzimusi 1958.gadā Rīgā. Fotografēšanu apguvusi VEF fotostudijā (1979 – 1982) un fotostudijā “Ogre” (1984 – 1988). Radījusi fotogrāfiju ciklus Mani lauku ļaudis (1983 – 1998) un Cilvēki, kurus satiku (1999 – 2004). Saņēmusi Spīdolas balvu (1999) un LMS Gada balvu par Intas Rukas un Egona Spura fotoizstādi Valsts Mākslas muzejā (2004). Sarīkojusi vairāk nekā 20 personālizstādes Latvijā, Vācijā, Holandē, Francijā, Turcijā, Polijā, Lietuvā, ASV, Igaunijā u.c. Piedalījusies vairāk nekā 100 prestižās grupu izstādēs visā pasaulē. Kopā ar Anitas Zabiļevskas un Ojāra Pētersona darbiem Intas Rukas fotogrāfiju kolekcija Mani lauku ļaudis tika eksponēta Latvijas ekspozīcijā 48. Venēcijas biennālē (1999). Mākslinieces darbi atrodas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Latvijas Fotogrāfijas muzeja, Igaunijas mākslas muzeja KUMU, Odensas Fotogrāfijas muzeja (Dānija), Essenes Fotogrāfijas muzeja, Minhenes Fotomuzeja (Vācija), Lozannas Musée de l’Elysée (Šveice), Stavangeras Rogland Kunstmuseum (Norvēģija), Santa Barbaras Mākslas muzeja (ASV), Karaliskās bibliotēkas Stokholmā (Zviedrija), Eiropas Centrālās bankas Frankfurtē pie Mainas (Vācija), Edmonda Rotšilda Privātās bankas Ženēvā (Šveice) kolekcijās. Teksts: Irēna Bužinska
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Baltā zāle (K.Valdemāra iela 10a) DARBA LAIKI: Katru dienu 11:00 – 17:00, kase 11:00 – 16:45 Otrdienās slēgts
BIĻEŠU CENAS: Pieaugušie: 2,50 (2,00)* Ls Skolēni, studenti, pensionāri: 1,50 (1,00) Ls Ģimenes biļete (1-2 pieaugušie ar 1-4 bērniem līdz 16 g.v.): 4,00 Ls * Iekavās norādītas cenas 1 apmeklētājam grupā, kurā ir vismaz 8 dalībnieki. Grupas vadītājam ieeja bezmaksas




Pieslēdzies ar:
Enter your WordPress.com blog URL
http://.wordpress.com
Proceed