2. septembrī pulksten 17 Liepājas muzejā, Kūrmājas prospektā 16, atklās fotoizstādi „Melnbaltā Pēterburga”, kurā ar saviem darbiem piedalās kā pazīstami Pēterburgas fotogrāfi, tā arī jaunie autori.

Izstādes pamattēma – pilsēta. Tā ir neaptverama un ikkatrs fotogrāfs, vai pieredzes bagāts meistars vai iesācējs, neizbēgami tai savā daiļradē pievēršas. Izstādes vadmotīvs ietver pārliecību, ka katram fotogrāfam ir savs skatījums uz pilsētu, tverot nevis tās ārējo, visiem saskatāmo pusi, bet gan pilsētas iekšējo dzīvi, kuru caurstrāvo fotomeistara radošo izjūtu prizma.

Izstādi veidota no Sanktpēterburgas Valsts muzeja „Царскосельская коллекция” krājuma, pašu autoru kolekcijām, kā arī no privātkolekcijām, kuras apzinājis un izstādei darbus atlasījis viens no tās dalībniekiem fotogrāfs Vitālijs Smirnovs.

Uz Liepāju izstādi atvedis muzeja „Царскосельская коллекция” direktors Aleksandrs Ņekrasovs. Tieši pirms gada Liepājas muzejā eksponējās viņa un Andreja Kuzņecova gleznu izstāde „Divi skatījumi”. Tad arī tika noslēgts sadarbības līgums starp Liepājas muzeju un muzeju „Царскосельская коллекция”.

Izstādē „Melnbaltā Pēterburga” apskatāmi pavisam 20 fotomākslinieku darbi. Tie ir plaši pazīstamie meistari Boriss Smelovs, Aleksandrs Kitajevs, Staņislavs Čabutkins, Andrejs Čežins, Igors Ļebedevs, Aleksandrs Ņikiporecs, kā arī jaunās paaudzes fotogrāfi: Igors Brjakiļevs un viņa „eksperiments ar caurumu bundžiņā” kā daļu no projekta „Saules dūriens”, Jurijs Molodkovecs ar fotogrāfijām no cikla „Marmors”, kurās Ermitāža interjera fragmenti tverti no to atspīduma uz marmora sienām.

Aleksandrs Kitajevs ir starptautiski atzīts fotogrāfs, 2006. gadā bijis Parīzes mērijas stipendiāts, ar vairāk nekā 70 personālizstāžu pieredzi, piedalījies vairāk nekā 150 grupu izstādēs Krievijā, Anglijā, Vācijā, Holandē, Grieķijā, Itālijā, Šveicē. Kā izstāžu kurators realizējis 17 projektus. Andrejs Čežins ir galerijas „ФОТОimage” direktors, izveidojis 60 personālizstādes, piedalījies 150 grupu izstādēs Krievijā un ārzemēs. Staņislavs Čabutkins ilustrējis vairāk nekā 50 grāmatu un albūmu, piedalījies vairāk nekā 100 izstādēs. Boriss Smelovs, kura dzīve 47 gadu vecumā traģiski aprāvās 1998. gadā, 1970. gados bija kļuvis ja ne gluži par disidentu, tad par „citādi domājošu fotogrāfu”. Tā viņu raksturo laikabiedri. Piedalīšanās oficiālās izstādēs Smelovam bija liegta. Tikai pārbūves laikā viņš varēja uzsākt intensīvu izstāžu darbību kā dzimtenē, tā ārzemēs: Anglijā, Vācijā ASV, Somijā, Norvēģijā.

Foto: Aleksandrs Kitajevs. „Pie Fontankas upes ietekas”. No cikla „Neaptveramā pilsēta”. 1995. gads

Uļa Gintnere,
Liepājas muzeja kultūrvēstures nodaļas vadītāja

Liepājas Sv. Jāzepa katedrāles tornī svētdien, 29. septembrī, pulksten 12.30 tiks atklāta Sanktpēterburgas fotogrāfa Andreja Kuzņecova izstāde “Katedrāle”.
Pagājušajā gadā katedrālē bija skatāma mākslinieka, muzeja “Царскосельская коллекция” izveidotāja un direktora Aleksandra Ņekrasova gleznu izstāde “Evaņģēliju motīvi”. Andrejs Kuzņecovs ir muzeja “Царскосельская коллекция” direktora vietnieks. Viņš pēdējo gadu laikā Liepāju apmeklējis vairakkārt. Šo apciemojumu rezultātā tapuši daudzi jo daudzi fotodarbi.

A.Kuzņecovs ir beidzis Ļeņingradas ūdens transporta institūtu. Kopš 1980. gada sācis nopietni pievērsties glezniecībai. Viņa radošajā darbā ļoti lielu vietu ieņem fotogrāfija. 1980. gados ar to saistījās arī Kuzņecova profesionālā darbība. Arī tagad mākslinieks daudz un aizrautīgi fotografē.

Izstāde “Katedrāle” ir kā skatījums no malas uz Sv. Jāzepa katedrāli. Ne vien kā uz brīnišķīgu arhitektūras un mākslas pieminekli, bet arī kā uz dievnamu, kas dzīvo savu, Dieva piepildīto dzīvi. Tas ir stāsts par cilvēkiem, kuri kalpo, kuri tic, kuri savas dzīves vissvarīgākos notikumus izdzīvo Dieva svētības ieskauti.

Pats Andrejs Kuzņecovs stāsta: “Kad es ierados Liepājā, man bija astoņi gadi. Tas bija 1966. gads. Dzeltenā baznīca – tā mēs, zēni, dēvējām Sv. Jāzepa katedrāli. Kā mums likās, tā šajā vietā stāvējusi mūžīgi. Katedrāle ir tik liela un tik skaista, bet es esmu tik maziņš.

No tā laika pagājis gandrīz pusgadsimts. Katedrāle nav mainījusies. Stāv savā vietā joprojām majestātiska un skaista. Viena no Liepājas dominantēm, viens no Liepājas simboliem. Drīz tai pienāks simtā iesvētīšanas gadadiena.

Bet es esmu palicis tāds pats, mazs, kaut man drīz būs 53 gadi. Esmu priecīgs, ka katedrāles jubilejā varu dāvināt šo nelielo fotoizstādi par tās dzīvi”.

Šī izstāde aizsāk dažādu norišu un pasākumu ciklu, kas būs veltīts katedrāles iesvētīšanas simtgadei, kuru atzīmēs 2011. gada augustā.

Liepājas fotogrāfijas vēstures pētniekam un foto tehnikas kolekcionāram Jānim Lādītim šoruden apaļa jubileja – 80.gadi. Vecmeistars ir iecerējis šo jubileju sagaidīt ar foto izstādi, kurā būs tikai agrāk neredzēti darbi. Foto studijas dalībnieki, atsaukušies Jāņa lūgumam un palīdz veidot foto negatīvu arhīvu.

Jānis Lādītis fotografē un darbojas foto studijā jau 46.gadus. Lai šajā laikā fotografēto vēstures liecību atlasi būtu vieglāk veikt, tad viss foto arhīvs tiek digitalizēts.

Foto konkursa mērķis:

Veidot Liepājas bilžu kolekciju tūrisma atklātņu izdošanai.

Foto konkursa noteikumi:

1. Konkursā tiek pieņemti darbi no Fotast biedriem;
2. Konkursā var piedalīties ar darbiem, kuri nav līdz šim brīdim publicēti;
3. Bildes garākai malai jābūt vismaz 1800 pix;
4. Bildes jāiesūta līdz 2010.08.31
5. Bildes jāsūta Varim Santam vai Edgaram Pohevičam.

Balvu fonds: Ls250

Papildināts: 2010.08.19

Nepieciešamas vēl bildes:
1.Karosta
2.Jūra
3.Kādi notikumi šovasar- tirdziņi,pilsētas svētki, sporta pasākumi utt.
4.Ledus halle.
5.Liepājas teātris.
6. Pilsētas tramvajs.
7.Vēl kāds promenādes skats.
8.Kādi ielu kopskati ar vecākiem vai jaunākiem namiem.
9.Rožu laukums vasarā.
10.Dzelzceļa tilts bez mākslinieciskiem efektiem.

“Vislabāk sarīkojumi izdodas, ja tie nav īpaši plānoti, bet notiek spontāni,” atzīst Liepājas Tautas fotostudijas vadītājs Varis Sants. To viņš secinājis pēc nesen notikušās Latvijas un Lietuvas fotomākslinieku divu dienu tikšanās Aizputē un Liepājā.

Iniciatīva esot nākusi gandrīz vienlaikus no divām pusēm. Apciemot Liepājas Tautas fotostudijas dalībniekus pieteikušies kolēģi no Klaipēdas fotoklubiem “FotoPeda” un “FotoBure” ar ilggadējo liepājnieku draugu fotogrāfu Aļģirdu Kalvaiti priekšgalā, bet Rīgas fotogrāfu apvienības “Fotomobilizācija” biedri, braucot uz Aizputi, pa ceļam vēl līdzi uzaicinājuši arī Saldus fotogrāfus. Tā iznācis, ka starpnozaru mākslas grupas “Serde” telpās sapulcējušies vairāki desmiti radoši noskaņotu mākslinieku, kuri tūdaļ ierosinājuši sarīkot uzņemto attēlu demonstrēšanu un darbu apspriešanu, kaut arī tas sākotnēji nemaz neesot bijis paredzēts. Diskusija raisījusies dedzīga, jo izrādījies, ka Klaipēdas fotoklubos ir apvienojušies cilvēki, kas ne tikai fotografē ar zivs acs objektīvu, bet vispār cenšas strādāt visnotaļ mūsdienīgā manierē, liekot lietā neparastu izdomu un paņēmienus. Vēlāk bilžu vērtēšanā dzirdētās atziņas lieti noderējušas, kad viņi lēnām satumstošās novakares gaismā visi kopā devušies fotografēt Aizputi.

Bet nākamajā dienā Lietuvas un Latvijas fotogrāfu tikšanās turpinājusies Liepājā, kur rīta agrumā fotomākslinieki centušies fotodarbos iemūžināt gan Pētertirgu un tā tirgotājus, gan vēsturnieka Jura Raķa pavadībā apmeklējuši fotogēniskos Pulvera noliktavas gaiteņus Karostā, kā arī fotografējuši Liepājas seno arhitektūru, ko tiem laipni izrādījis Latvijas Piļu un muižu asociācijas priekšsēdētājs arhitekts Juris Zviedrāns.

Foto:Varis Sants