Tirdzniecības centra „Baata” otrajā stāvā, askētiskā stiklotā “būrī” ar kliedzoši dzeltenām sienām Uģa Kaugura piecpadsmit krāsainās fotogrāfijas uz melniem putukartona paspartū dīvainā kārtā izskatās piederīgas.

Kāpēc izstādei dots nosaukums „Laikabiedrs – Liepājnieks” , nezina arī pats autors – to izvēlējusies izstādes kuratore Vecliepājas arhitekte Gunta Šnipke. “Liepājnieks” varētu būt pats Uģis, bet “Laikabiedrs” varbūt ir tas Liepājas pagalma stūris, kuru Uģis pratis ieraudzīt tā, kā neviens cits. Viņš pats saka, darbus esot atlasījis no kādām simts bildēm, kas tapušas ne pārāk senā pagātnē, metot ne pārāk lielus lokus pa Vecliepājas ielām. Ko fotografēt vairāk vai mazāk esot zinājis jau iepriekš, jo Liepāju no parādes un arī no sētas puses labi iepazinis savā galvenā arhitekta amatā būdams.

Vīndaris un Liepājas fotostudijas “Fotast” vadītājs Varis Sants, kurš ne tikai cienāja izstādes atklāšanas viesus ar ekskluzīvu paša darinātu rabarberu-ābolu vīnu, bet arī bija piedalījies izstādes iekārtošanā un darbu pēdējā atlasē, saka: Uģim ir lieliska laukumu izjūta (arhitekts!), tieši tāpēc katrā minimālisma manierē veidotajā bildē tik harmoniski spēlējas debess gabaliņš ar jumta kārniņiem, mājas stūri un pagalma bruģi. Mazliet mulsina tikai viena bilde, izrādās tāpēc, ka pielikusies “ar kājām gaisā”. Uģa fotogrāfijām raksturīgs arī individuāls rakurss un spēja ieraudzīt unikāli tipisko Vecliepājas pagalmu šarmu.

Iegriežoties veikalā pēc lauku labumiem vai kāda jaunās rudens sezonas apģerba gabala, ir vērts aiz sieviešu apkaš un nakts veļas bodes pameklēt dzelteno istabu ar krāsainajiem pagalmu fragmentiem un palūkoties uz Liepāju no fotogrāfa skatu punkta.

Tikai jāatceras, ka vasaras sezona ir beigusies, un bodes veras ciet jau pulksten 20.00.

Pasākumā piedalījās dažādu kultūras un mākslas virzienu pārstāvji – mūziķi, mākslinieki, aktieri, audiovizuālo instalāciju veidotāji, modes mākslinieki, sienu gleznotāji, dzejnieki, cirka ļaudis un citi. Pieteikties un ņemt dalību tajā ar savu priekšnesumu bija iespēja ikvienam māksliniekam.

Dzīvība „KU:FĀ” sākās līdz ar krēslas iestāšanos, pulksten 20. Pasākuma „sudrabā kaltie” vārti tika vērti vaļā svinīgā gaisotnē, kad klavieru pavadībā ikviens varēja doties baudīt sev patīkamāko. Līdz pusnaktij skatītāji varēja klausīties akustisko mūzikas programmu, skatīties teātri un vērot kā darbojās mākslinieki vecās fabrikas teritorijā, kā arī iemēģināt roku dažādās darbnīcās. Ap pusnakti bija vērojams uguns šovs, kas bija kā iesākums tālāk sekojošajam nakts pasākumam, dēvētam par „Trokšņu mākslinieka Alex&Co performanci”.

Ieejas maksa bija svece, lukturītis, vai jebkāds cits gaismas nesējs, kas naksnīgo fabriku padarīja daudz gaišāku. Līdzi bija jāņem katram pašam sava krūzīte, jo bija dabūjama silta tēja, taču pasākuma vadītāji bija parūpējušies arī par tiem, kas šo informāciju nebija lasījuši, un glāzes tējai varēja saņemt turpat uz vietas.

Pēc svinīgās pasākuma atklāšanas sekoja tautisko deju ansambļa „Rucavietis” priekšnesumi, kas aizrāva daudzus atnākušos. Tika izdejotas un līdzi izdziedātas gan latviešiem pazīstamas tautas dziesmas, gan ne tik zināmas, bet ar savu skanējumu ne vienu vien klausītāju aizraujošas melodijas.
Arī ērmriteņu izstāde piesaistīja dažāda vecuma publiku, kas nebaidījās pat sēsties tiem virsū un mīt pedāļus, bet pie klavierēm visa vakara garumā sēdās ikviens interesents, kam bija drosme parādīt savu pianista talantu klātesošajiem.

Ceļojošā cirka studija „Beztemata” vakara sākumā piedāvāja skatītājiem „Aktus” dažādās interpretācijās, bet līdz ar pusnakts iestāšanos cirka studija demonstrēja grandiozu uguns šovu. Gandrīz ikvienam liepājniekam zināms, kas ir „Beztemata”, tāpēc arī cirka priekšnesumi nepalika nenovērtēti.

„KU:FA” apmeklētāju garāmejošos skatienus, izbrīna pilnās sejas, steidzīgos soļus iemūžināja Liepājā pazīstami fotogrāfi: Jānis Dreimanis, Jānis Rozenšteins, Edgars Pohevičs un citi. Bet foto „Online” piedāvāja foto studija „FOTAST”.

Īsfilmu skate „Cita dimensija”, ko veidoja Liepājas Universitātē (LiepU) studējošie jaunieši, piesaistīja visplašāko skatītāju ievērību, jo īsfilmas ar savu konkretizēto vēstījumu spēja noturēt skatītāju uzmanību līdz pašām pasākuma beigām.

Skatītāju aplausus izpelnījās arī jau atzinību guvusī izrāde „Žurka”, ko piedāvā „Goda teātris”. Telpu izvēle aktieriem bija kas jauns, kas nebijis, bet, kā atzina viņi paši: „Šāda neierasta vide rada vēlmi strādāt un pilnveidoties.”

Biedrības „Radi Vidi Pats” radošās darbnīcas nepiesaistīja tik daudz skatītājus, kā tas izdevās audiovizuālo instalāciju māksliniekiem. Šeit bija iespēja aplūkot audiovizuālo instalāciju „Pie sevis”, ko piedāvāja Liepājas mākslas vidusskolas apģērbu dizaina nodaļa sadarbībā ar audio vizuālo multimediju mākslas nodaļu, kā arī „Pērkamā realitāte”, kuras autors bija 1000 PIXELS, un daudzi citi. Izstādes un radošās mākslas darbnīcas piedāvāja Valdis Mackars un fon Art group, „Vakara stundija” LMV un citi.

„Nakts tēja” bija vieta „KU:FA” pagrabtelpās, kur omulīgā gaisotnē iekārtotā telpa pulcēja muzikālākos, dziedošākos un radošākos pasākuma apmeklētājus. Tika izdziedātas latviešu tautā pazīstamas ziņģes, tādas kā „Meitene, zeltene”, „Nāk nakts”, „Dūdieviņš” un citas, kas klausītāju atbalstu guvušas jau daudzu desmitu gadu laikā, tādā veidā arī pierādot, ka „KU:FA” sevī apvieno dažādu stilu apmeklētājus. Tika spēlētas arī mazpazīstamākas dziesmas, kas, skanot ģitāras stīgām, pagraba telpā ieguva burvīgu noskaņuu. Traukā šķindot ziedotajām monētām, tika attaisnots vietas nosaukums, un radošie apmeklētāji savas balsis sildīja ar dabīgu liepziedu tēju, ko daudzi atzina par patiešām gardu.
Blakus „Nakts tējas” telpai bija iekārtota vieta, kas tika dēvēta par „Olu”. Savukārt LiepU radošā apvienība piedāvāja saviem interesentiem nākt un piedalīties „Ola”-s reklāmas video tapšanā, kas ar pasākuma laikā iegūtajām bildēm drīz taps par skatāmu materiālu. Bija iespēja arī šo to uzgleznot un piegleznot, jauki papļāpāt, par ziedojumiem iegūt kādu apģērba gabalu, kas valkātājam kļuvis lieks, vai uzspēlēt „beer pongu”.

Pēc pusnakts skatītāji varēja noskatīties Mārtiņa Eihes teātra izrādi, pēc kuras sākās „Trokšņu mākslinieka Alex&Co performance”. Tiem, kam bija nepieciešams atvilkt elpu un sasildīt nosalušās rokas, varēja doties pie nelielā ugunskura fabrikas pagalmā, uz kura karsējās čuguna katls.

„KU:FA” telpās esošās problēmas ar elektrību daudziem bija šķērslis, lai turpinātu baudīt pasākumu, bet izturīgākie šīs ķibeles uzskatīja par pietiekami labu iemeslu, lai iepazītos ar sarīkojuma līdzautoriem, savukārt citiem tas bija veids, kā saliedēties ar „KU:FA” sētā esošajiem cilvēkiem, kuri, bungu un citu mūzikas instrumentu pavadībā vienojās kopīgā dziesmā, dejā, vai vienkārši sarunā par un ap šo pasākumu.

Autore aizrāvusies ar Japāņu haikām un katram foto darbam piemeklējusi vienu trīsrindeni. Skatītāji ar viņas jaunrades atklāsmēm varēs iepazīties Liepājas pārstāvniecībā Rīgā, kur telpas neatļauj sarīkot plašāku vernisāžu.

“Es esmu pārliecināts, ka Vinetas pirmais iznāciens fotoskatītāju auditorijas priekšā būs veiksmīgs, jo viņa ir ļoti centusies, lai tā būtu,” cildinot jaunās fotomākslinieces degsmi, izdarīgumu un sirsnīgumu, sacīja Tautas fotostudijas vadītājs Varis Sants, kurš Vinetai, kas studiju apmeklē jau pāris gadu, no uzņemto darbu klāsta palīdzējis izvēlēties fotolapas ekspozīcijai.

Fotogrāfijās galvenokārt redzamas ainavas un dabas norises. Aplūkojami arī vairāki makrouzņēmumi. “Vinetai piemīt spējas apkārtnē saskatīt tās parādības un nianses, kam citi paiet vienaldzīgi garām,” atzina studijas vadītājs. Tas spilgti atklājoties kopīgi rīkotajos plenēros, arī nesenajā reizē, kad Liepājas fotomākslinieki Karostas Ziemeļu fortos kopīgu fotofokusu meklēt bija devušies plecu pie pleca ar Rīgas fotokluba dalībniekiem.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”

Rīta cēliens Liepājā atbraukušajiem ciemiņiem, kuru pulkā bija arī starptautiskais fotomākslinieks Valdis Brauns, negaidīti sākās ar vairāku fotoizstāžu apmeklējumu. Viņiem bija iespēja aplūkot gan liepājnieces Irinas Tīres (AFIAP) fotogrāfiju un pasteļu izstādi “Tējas istabā” F. Brīvzemnieka ielā, gan fotomākslinieka Ziedoņa Safronova un gleznotājas Gintas Stavrovskas sarūpēto ekspozīciju Latviešu biedrības namā. Liepājas Tautas fotostudijas vadītājs Varis Sants uzsvēra, ka tāpat ļoti saistošs rīdziniekiem izrādījies fotogrāfes Valijas Zanderes darbu izstādes apmeklējums, kura gaitā par mātes radošajām aktivitātēm un tās nenogurstošo darbošanos tumšās laboratorijas sarkanajā gaismā izsmeļoši stāstījusi viņas meita Sanita. Rīdzinieki pēc tam atzinušies, ka nemaz neesot cerējuši Liepājā skatīt tik daudzas saistošas un mākslinieciski atšķirīgas ekspozīcijas. Necerēta bijusi arī iespēja tikties ar dažiem fotogrāfiju autoriem. Vēlāk izstāžu zālēs gūtie iespaidi nostiprināti, fotografējot aizsalušo jūras krastu pie Ziemeļu fortiem, bet pēc tam pulcējoties diskusijā Tautas fotostudijas telpās. Tur sarīkota arī Liepājas un Rīgas fotomākslinieku darbu ekspresekspozīcija un videofilmu izrāde par fotokolektīvu radošo darbību.

Tikšanās nobeigumā Varis Sants rīdziniekus aicinājis doties sev līdzi uz Aizputi, kur Jolantas Bergas vadītajā un nesen izremontētajā Novadpētniecības muzejā izvietota Liepājas Tautas fotostudijas veterāna Alfrēda Niedola labāko un starptautiskos konkursos eksponēto darbu izstāde. Tās apskate bijis lielisks punkts interesantās dienas gaitā gūtajiem iespaidiem.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”

“Savā mūžā man ir bijusi izdevība piedalīties vairāk nekā 400 starptautiskās fotoizstādēs, ir saņemtas nozīmīgas balvas un medaļas, esmu sarīkojis daudzas personālizstādes, kas eksponētas Parīzē un Prāgā. Taču, neraugoties uz to, paliku uzticīgs tām latviešu fotogrāfijas tradīcijām, ko iepazinu, apmeklējot Liepājas Tautas fotostudiju, kas man bija ne tikai fotomākslas, bet arī dzīves skola. Kaut gan, laikam ejot, ir izmainījusies fototehnika un fotogrāfijas iespējas, šeit, vēju pilsētā, būtībā nekas nav kļuvis citādāks,” Karmels sacīja, izklāstot kolēģiem savu bagāto starptautisko pieredzi un atziņas. Viņš uzsvēra, ka, neraugoties uz lieliskajām priekšrocībām, ko paver digitālā fotogrāfija, sen vairs nefotografējot pa labi un pa kreisi visu, ko vien gadās sastapt ceļā, bet uzņemot vienīgi to, kas spējis aizskart un licis jūtīgi ietrīcēties paša sirdij. “Tikai tiem foto kadriem, kas uzņemti ar mākslinieka dzirksti, ir paliekoša vērtība,” sacīja Karmels, un šo viņa pamudinājumu mēs atcerēsimies vienmēr.

“Kurzemes Vārds”
Info: www.liepajniekiem.lv

Izstāde “Ar mīlestību”  - Valijas Zanderes piemiņai.

Draugu tikšanās13.februārī pulksten 13:00, Liepājā HIKA Galerijā.

Foto: Valters Pelns

Ekspozīcijā aplūkojamas 40 melnbaltās fotogrāfijas, kas skatītājiem atgādina par Latvijas valstiskās neatkarības vēsturē neizdzēšami ierakstītā janvāra dienu notikumiem Rīgā un Liepājā. “Uz barikādēm braucu vairākkārt un vienmēr ar fotoaparātu. Lai gan laika apstākļi nelutināja un gaismas stundas bija īsas, fotouzņēmumu no tām dienām manā negatīvu arhīvā sakrājies daudz. Domāju, ka tie nav tikai dokumentālas vēstures liecības, bet gan kaut kas ietilpīgāks, jo atspoguļo tautas Atmodas laika skarbākos, taču reizē izteiksmīgākos brīžus,” stāsta fotogrāfiju autors, kuru pārsteigusi neatkarības cīnītāju sirsnība un laipnība.

Bildēs sēžam pie ugunskuriem, sarunājoties par nākotnes brīvo Latviju, kā arī ceļot aizsprostus omona bruņumašīnām redzami vienkāršās drēbēs tērpušies cilvēki, pilsētnieki un lauku ļaudis. Skatītāju piesaista vīru un sievu apņēmīgās sejas, akmens bluķi un milzīgi dzeloņstiepļu kamoli, kas aizšķērso ceļu pretspēkiem. “Vai tiešām tā bija?” vaicās jaunieši, kas šo laiku nav piedzīvojuši. Daudzos no attēliem atainoti liepājnieki un rajona pagastu iedzīvotāji, kas bija devušies aizstāvēt galvaspilsētu un Liepāju no reakcijas spēkiem. “Toreiz bijām visi kā viens,” teica medzenieks Ojārs Pinsters. Viņa sacītais izmantots par parakstu vienam no izstādes darbiem, kurā redzami cilvēki, kas ciešā un nesaraujamā lokā sastājušies ap Brīvības pieminekli.

Fotodarbu kolekcija “Gaisma pret tumsu” jau apceļojusi pasauli – bijusi izstādīta vairākās pilsētās pie tautiešiem Austrālijā, Jaunzēlandē, Kanādā un ASV. Tagad tā atkal atgriezusies Liepājā un ir papildināta ar daudziem līdz šim vēl neizstādītiem darbiem.

“Kurzemes Vārds”

Foto: Valters Pelns

Katalogs ir izteiksmīgs foto stāsts par to, kādu, padomju gados smagos apstākļos strādādams vērienīgu Liepājas būvobjektu celtniecībā, Jānis Lādītis ir redzējis, piedzīvojis un fotoattēlos fiksējis pilsētas vēsturi. Tā ir raupjā dzīves īstenība, skaudra, bet arī skaista savā patiesīgumā. To attēlo vecmeistara katra no 40 katalogā ievietotajām melnbaltajām fotogrāfijām.

„Šīs fotogrāfijas ir kā labi izturēts vīns, reizē pamatīgs un reibinoši smaržīgs,” tā Jāņa Lādīša darbus raksturo viņa kolēģi.

Bildes katalogam no negatīvu tūkstošiem atlasījis pats autors, bet attēlu retušu un sakārtošanu paveicis fotostudijas veterāns Gunārs Kopštāls. Maketu veidojusi Maruta Bože, par tekstiem parūpējies Pēteris Jaunzems.

Katalogs iespiests Talsu tipogrāfijā 1000 eksemplāru lielā tirāžā, un tā izdošanu atbalstījusi Liepājas Kultūras pārvalde, Liepājas Metalurgs un citi sponsori.

Sandra Šēniņa,
Liepājas muzeja galvenā speciāliste

Otrdien, 26, oktobrī Liepājas leģendārais fotomākslinieks un foto kolekcionārs Jāni Lādītis atzīmē 80 gadu jubileju. Domes priekšsēdētāja vietniece Silva Golde bija aicinājusi sirmo mākslinieku uz svinīgu pieņemšanu, lai sveiktu viņu lielajā dzīves jubilejā un pārrunātu Jāņa Lādīša jaunā fotoalbuma tapšanu, kurā būs atspoguļoti pilsētas vēsturē unikāli kadri 45 gadu garumā.

„Jānis Lādītis ir īsts pilsētas patriots, kurš fotogrāfijās iemūžinājis Liepājai nozīmīgus vēsturiskus notikumus, kā arī no labas sirds dāsni dāvinājis pilsētai sava mūža darbu un aizraušanos – unikālu foto kolekciju, kas nav izmērāma naudā. Tā ir īsta goda vīra rīcība!”, pateicoties par visu, ko Lādītis devis pilsētai, uzsvēra Silva Golde. Mākslinieks joprojām ir īsts nemiera gars ar aizvien jaunām idejām, ko apliecina arī darbs pie fotoalbuma, piebilda Golde.

Kā atzīmēja pats mākslinieks, viņam šogad ir vairākas zīmīgas jubilejas – 80 gadu dzīves jubileja, 50 gadi, kopš viņš sevi sauc par liepājnieku un 45 gadi, kopš viņš sācis darboties toreizējā fotoklubā, kas šodien kļuvusi par Tautas fotostudiju „Fotast”.

Novembrī Liepājas muzeja nodaļā „Liepāja okupāciju režīmos” K.Ukstiņa ielā 7/9 plānots atklāt Jāņa Lādīša fotoizstādi „Mani 45 gadi fotogrāfijā”. Noslēgumu izstādei gada beigās plānots atzīmēt ar jaunā fotoalbuma atvēršanas svētkiem.

Grāmata būs foto stāsts par to, kā Jānis Lādītis redzējis Liepājas vēsturi 45 gadu garumā. Fotogrāfijas albumam ar vairāk nekā 40 unikāliem kadriem mākslinieks atlasījis pats no daudziem tūkstošiem foto negatīvu. Mājās vannas istabā jau esot sagatavots palielinātājs, ar kuru bildes viņš apstrādāšot pats vecajā tehnikā, stāsta Jānis Lādītis. Fotoalbuma tapšanā Jānim Lādītim palīdz fotogrāfs Varis Sants. Grāmata iznāks 10 000 tūkstošu eksemplāru tirāžā, to finansiāli atbalsta arī Liepājas pašvaldība un vairāki sponsori.

Fotomākslinieks Jānis Lādītis ir Starptautiskās Foto federācijas biedrs, Latvijas Fotomākslinieku savienības biedrs, vecmeistara Mārtiņa Butlera prēmijas laureāts, ar panākumiem piedalījies vairāk nekā 50 starptautiskās izstādēs. J.Lādītis ir Tautas fotostudijas dalībnieks, kluba “Optimisti” dalībnieks, divkārtējs titula ”Gada liepājnieks” ieguvējs. J.Lādītis ir ne tikai starptautiskas klases fotomākslinieks, bet arī foto kolekcionārs. Visus šos gadu desmitus J.Lādītis aizrautīgi vācis un rūpīgi krājis kolekciju, kurā ir ne tikai senas fotogrāfijas par Liepāju 19. un 20. gadsimtā, bet arī fotoaparāti, profesionālas grāmatas un albumi par fotogrāfiju un fotografēšanu, preses izdevumi, dažādi foto piederumi utt.

Viņa foto kolekcija guvusi augstu starptautisku vērtējumu. Sirmais foto meistars šo kolekciju 2004. gadā uzdāvināja Liepājai, pēc vairāku gadu ceļošanas no vienas vietas uz citu tā atradusi mājvietu Liepājas Muzeja nodaļā „Liepāja okupāciju režīmos”.

Gunta Jākobsone,
Sabiedrisko attiecību speciāliste