Liepājā galerijā “Krāsu aplis” no 13. februāra līdz 13. martam būs apskatāma Kristas Burānes personālizstāde “Rīgas Raganas”. Tikšanās ar mākslinieci Kristu Burāni galerijā “Krāsu aplis” 13. februārī 18.00.

“Rīgas Raganas” ir niansētu fotoportretu cikls un dokumentālu fotogrāfiju sērija, ko radījusi literāte un radošu projektu autore Krista Burāne. Izstāde “Rīgas Raganas” aprīļa beigās un maija sākumā bija skatāma Rīgā, Mencendorfa namā, gandrīz visu vasaru izstāde bija apskatāma Ventspils Livonijas ordeņa pilī, bet no oktobra līdz pat janvārim Cēsu Jaunajā pilī.

Līdzīgi, kā savos iepriekšējos projektos “Sniegavīru rendezvous” (2006.g.), “Pasakas par bezmiegu” (2007.g.), “Varbūt dienas grāmatas” (2007.g.) arī šajā izstādē Krista Burāne stāsta par cilvēku pilsētā, par viņa spēku un maigumu, vientulību un mīlestību, izmantojot divus izteiksmes līdzekļus – fotogrāfiju un literatūru. Šo izstādi varētu saukt arī par izrādi fotogrāfijās.

“Izstāde / izrāde ir par Rīgas Raganām. Protams, – labajām. Tām, kas katru rītu uzbur pilsētu tīru. Par tām, kas sargā Rīgu no ikdienas iebrucējiem – vienaldzīgajiem mēslotājiem. Par piecām sētniecēm ir šis stāsts un par pilsētas glābšanu.”

Māksliniece ir izveidojusi septiņdesmit dokumentālu fotogrāfiju sēriju, kuras sakārtotas, balstoties uz Raiņa lugas “Rīgas Ragana” fragmentiem. Šajā Raiņa darbā Lāčplēša un Spīdolas meita Dedze cīnās pret Rīgas iekarotājiem. Tieši Dedzes vārdi un domas piešķir piecu Rīgas sētnieču ikdienas darba atspoguļojumam īpašu noskaņu. Ikviens apmeklētājs, šķirstot albumus, kļūst par savdabīgas izrādes dalībnieku, kurā galvenās lomas spēlē piecas sētnieces.

Savukārt, Rīgas sētnieču lielformāta portretējumi veidoti Mencendorfa nama 17. – 18. gs. vidē, sekojot tā laika glezniecības principiem un ir papildināti ar īsiem dokumentāliem tekstiem par katras izstādes varones darbu.

Ja tevi interesē, kādas izskatās Kristas Burānes iemūžinātās Rīgas raganas un kas tad īsti notika ar Lāčplēša un Spīdolas meitu, tad jānāk uz izstādi! Galerija «Krāsu aplis» gaidīs no pirmdienas līdz piektdienai no plkst. 10.00 līdz 18.00, sestdienās no plkst. 11.00 līdz 17.00, svētdienās galerija ir slēgta.

Kazdangas Kultūras centrā šonedēļ atklāta starptautiskā fotomeistara, Liepājas Tautas fotostudijas dalībnieka Pētera Jaunzema (EFIAP) fotogrāfiju izstāde “Vai tiešām tas bija?”. Tajā aplūkojamas 33 lielformāta krāsu bildes, kas tapušas laikposmā no 2004. līdz 2009. gadam.

Izstādes atklāšanas svētkos izraisījās abpusēji uzmundrinoša domu apmaiņa. Skatītāji iztaujāja fotogrāfu, cenšoties noskaidrot, kur un kā tapuši viņa darbi, kas tiem vairāk atgādinot impresionistu gleznas, nekā fotoattēlus. Autors neslēpa sveci zem pūra, atklājot, ka šādi strādāt centies apzināti, lai maksimāli attālinātos no dokumentalitātes, ko parasti fiksē objektīvs. Agrāk, kad bildes kopēja uz sudraba emulsijas, to sasniegt bija ārkārtīgi sarežģīti, turpretī mūsdienās aina ir būtiski izmainījusies. Liekot lietā datoru un iedvesmu, ir iespējams nonākt pie tieši tāda rezultāta, kāds ir iecerēts.

Strādājot pie darbiem, kas ietverti kolekcijā “Vai tiešām tas bija?”, fotomākslinieks vēlējies uz papīra atspoguļot piedzīvoto mirkļu iespaidus. Viņš neslēpa, ka šādā manierē strādāt ir ļoti aizraujoši, un mudināja to darīt arī skatītājus, kam fotogrāfija ir iepatikusies un kuri pratuši novērtēt tās vārdos neaprakstāmo pievilcību. Vēlāk saruna turpinājās pie atsevišķiem darbiem, un kazdandznieki atzinās, ka daudzi no tiem, piemēram, purva ainava, degošajā pļavā joņojošais zirgs un gulbju pāris augstu debesīs, pamudinot viņus fotografēt radoši, lai tādējādi izteiktu sevi un savus pārdzīvojumus.

Fotoizstāde Kazdangā atvērta līdz februāra beigām.

30. janvārī pulksten 18:00 Aizputes Novadpētniecības muzejā, Skolas iela 1, tika atklāta Starptautiskās fotomākslas federācijas mākslinieka, Mārtiņa Buclera prēmijas laureāta, viena no Liepājas foto pulciņa dibinātājiem un Liepājas 15.vidusskolas foto pulciņa vadītāja – Gunāra Kopštāla foto izstāde „Mirkļa pietura”, kas būs apskatāma līdz 17. martam.

Ciešā saikne ar fotogrāfiju Gunāram Kopštālam sākas pēc tam, kad 1945. gada vasarā netālu no Liepājas, vācu pamestos bunkuros viņš atradis 6×9 foto aparātu „Zeiss Ikon”. Pirmās zināšanas smēlies no M.Buclera „Foto padomnieka”. Vēlāk sekoja cita pieejamā literatūra un konsultācijas pie Rīgas kino studijas operatoriem Vladimira Gaiļa un Māra Rudzīša. 1971. gadā mācījies Maskavā, Televīzijas un radio komitejas Augstākos kvalifikācijas celšanas kursos. Neklātienē studējis latviešu valodu un literatūru Liepājas Pedagoģijas Institūtā, tagadējā Liepājas Universitātē.

Fotomāklsinieks ir viens no Liepājas foto pulciņa dibinātājiem 1958. gadā. No šī pulciņa pēc gada izveidojas divas patstāvīgas studijas – foto studija un kino studija. Kino studiju sāka vadīt G.Kopštāls. To viņš darīja līdz 1968. gadam, kad tā ieguva Tautas studijas nosaukumu. No 1963. gada līdz 1973. gadam viņš bijis Latvijas Televīzijas Informatīvo raidījumu redakcijas „TV Panorāma” ārštata un vēlāk arī štata korespondents Kurzemes zonā. Ar atsevišķiem darbiem izstādēs piedalījies jau no 1956. gada, bet aktīvu darbību foto studijā G.Kopštāls atsāka no 1973. gada, sekmīgi piedaloties starptautiskās foto izstādēs un gūstot tur ievērojamus panākumus.

Kā atzīts pats fotomākslinieks Gunārs Kopštāls: „Esmu piedalījies 120 grupu izstādēs piecos kontinentos, 34 valstīs, 78 salonos. Šī man ir trīspadsmitā personālizstāde un tajā eksponēju 32 darbus, kuri tapuši pēdējo divu gadu laikā. Protams, ka vairāki izstādītie darbi fotografēti uz filmas agrākajos gados un ilgi nostāvēja arhīvā, bet tikai tagad, pateicoties jaunajai digitālajai tehnikai, tie apstrādāti un nokopēti.”

Fotomākslinieks atzīst, ka Liepājas Tautas fotostudija „FOTAST” pagājušā gadā ar plašu izstādi pilsētas muzejā atzīmēja savas darbības piecdesmito gadskārtu un līdz ar studiju jau piecdesmit gadus fotogrāfija ir Gunāra Kopštāla vaļasprieks un arī darbs, jo viņš ir fotomākslas pedagogs. G.Kopštāls saka: „Tautā ir tāds izteiciens – „Mūžu dzīvo, mūžu mācies!”. Mācu citus un nepārtraukti mācos arī pats. Vēl jo projām! Trīsdesmit piecus gadus mācīju mīlēt fotomākslu Liepājas lietišķās mākslas vidusskolas audzēkņiem, pašlaik jau aizrit sešpadsmitais gads Liepājas 15.vidusskolā, kur esmu iekārtojis lielisku fotostudiju. Ar savu audzēkņu panākumiem vietējās un ārzemju izstādēs varu lepoties.”

Viņš atzīst, ka radošajā darbā nav pieķēries kādam vienam fotogrāfiju izgatavošanas paņēmienam. Attēlu izgatavošanas process ir daudzpusīgs un ar praktisku piemēru vienmēr var saviem audzēkņiem parādīt, kā šādi darbi veidojami. Galvenokārt viņš strādā un māca fotodarbus izgatavot vecajā analogajā fotogrāfijas tehnikā uz sudraba emulsijas bāzes, bet nu jau vairākus gadus ne G.Kopštālām, ne viņa audzēkņiem nav sveša digitālā fotogrāfija.

„Piecdesmit gados esmu radījis simtiem darbu no kuriem daudzi ir pabijuši personālizstādēs un ārzemju fotosalonos. Ir bijuši panākumi, saņemti apbalvojumi, goda nosaukumi, bet vai tas ir bijis svarīgākais? Svarīgākais ir savas zināšanas nodot kādam tālāk – iemācīt saprast un mīlēt šo lielisko mākslas sastāvdaļu – f o t o g r ā f i j u”, teic fotomākslinieks un aicina visus uz savu foto izstāde „Mirkļa pietura”, kas tika atklāta 30. janvārī pulksten 18:00 Aizputes Novadpētniecības muzejā un būs apskatāma līdz 17. martam.

Uzziņai: M.Buclera prēmijas laureāts. 1979. gadā “Uzslava” ASV Midland salonā par darbu “Mākslinieks”; “Uzslavas medaļa” 1982. gadā Brazīlijā San Paulo par darbu “Hobijs”; Trīs zelta medaļas (El Gaucho, FIAP, PSA) Argentīnā Rosario 1992. gadā par “labāko melnbalto fotogrāfiju” – darbu “Mākslinieks”; “Goda lenta” ASV Oregonā 1993. gadā par darbu “Ilze”; “Sudraba medaļa” Maķedonijā Skoplē par darbu “Mākslinieks”; “Galvenā balva” un Zelta medaļa Irānā Teherānā 1996. gadā par darbu “Prieks”; 1997. gadā “Pasaules kausa” ieguvušās Latvijas kolekcijas dalībnieks.

Anda Birkenberga Liepājas Tautas mākslas un kultūras centra Projektu vadītāja

Piektdien, 20.februārī viesu namā „Mētras māja” Pasta ielā 1a, Aizputē, Liepājas rajonā tiks atklāta fotoizstāde „Liepājnieks”, kurā būs iespēja aplūkot fotoakcijas „Liepājnieks” ietvaros tapušās fotogrāfijas.

Pērnā gada 26.jūlijā Liepājā norosinājās foto akcija, kuras laikā Latvijā un starptautiski atzīti fotogrāfi fotokadros fiksēja Liepājas iedzīvotājus un tās viesus. Seši fotomeistari – Gunārs Binde, Astrīda Meirāne, Līga Sakse, Varis Sants, Vilhelms Mihailovskis un Valdis Brauns sešās dažādās vietās Liepājā (Rožu laukumā, Promenādē, Jūrmalas parkā, līdzās Fontaine klubam, Tirgoņu ielā un tirgū) nākamajām paaudzēm iemūžināja liecības par „mūsdienu cilvēku”. Foto mākslinieki, kuri ir autoritātes daudziem jaunajiem fotogrāfiem, ir sagatavojuši savus darbus un piedāvā tos plašākai apskatei!

Fotoakcija „Liepājnieks”, reprezentējot Kurzemes novadu, ir viens no četriem lieliem posmiem projekta „LATVIEŠI” ietvaros. Līdz šim fotokadros iemūžināti un izstādēs eksponēti „Cēsnieks” un „Jelgavnieks”. Īstenojot visus projekta posmus četros Latvijas novados (Vidzemē, Zemgalē, Kurzemē un Latgalē), plānota fotoalbuma „LATVIEŠI” izdošana aptuveni 1000 eksemplāros. Akcijas galvenais mērķis ikvienā novadā ir cilvēks, pilsētas iedzīvotājs, latvietis, kura tēla un veidola meklējumos dodas fotogrāfijas vecmeistari un profesionāļi.

Projekta organizatori un idejas autori ir fotogrāfu grupa SIA „Dizaina Manufaktūra”- jau pieredzējuši izstāžu un dažādu ar fotogrāfiju saistītu aktivitāšu rīkotāji, kas darbojas kopš 2004.gada. Organizācija realizējusi tādus ar fotogrāfiju saistītus projektus kā: fotoalbuma „Cēsis 800” izdošana, foto kursu vadīšana LMA, fotoizstāžu noformēšana dažādās Latvijas pilsētās (Rīgā, Jelgavā, Liepājā, Cēsīs u.c.) utt.

Foto izstāde būs patīkams ceļojums atmiņās gan Liepājas un pilsētas apkārtnes iedzīvotājiem, gan tās viesiem.

Izstādes atklāšana – februāra saulainākajā dienā, 20.datumā plkst. 18:00.

Sanda Kvēpa, projekta vadītāja 26635597 sanda.kvepa@inbox.lv