Aizputes Novadpētniecības muzejā tiks atklāta jauna fotoizstāde. Tajā būs mākslinieka Gunāra Kopštāla darbi. Liepājas Tautas fotostudijas biedra izstādes “Mirkļa pietura” atklāšanas svētki notiks 30.janvārī pulksten 18, informēja Novadpētniecības muzeja vadītāja Jolanta Berga.

Izstādes ekspozīciju veidos 32 darbi, kas sajūsmina ar savu apbrīnojamo toņu paleti, gluži kā seno meistaru gleznās. Meistara acs un roka foto mirkļos apturējusi vēju un ūdeņu mūžīgo mainību.

Ar Gunāra Kopštāla personību saistās gan foto, gan arī amatierkino veidošanas vēsture Liepājā. Viņš ir viens no Liepājas fotopulciņa dibinātājiem 1958.gadā, no tā pēc gada izveidojās divas patstāvīgas studijas – fotostudija un kinostudija.

18.janvārī, pulksten 12, Liepājas Pētertirgus zivju pagrabā notiks Liepājas Universitātes (LiepU) Mākslas un dizaina katedras programmas “Jauno mediju māksla” (JMM) studentu II kursa foto izstādes “Pa kreisi no labās…” atklāšana.

Foto izstādē, kas ir JMM II kursa foto moduļa gala nobeiguma darbs, būs apskatāmas studentu radītas foto interpretācijas par atzītu fotogrāfu daiļradi kā, piemēram, Bernds un Hilla Bekeri, Harolds Eižens Edžertons un Gjons Mili, Deivids Šriglijs, Aleksandrs Sļusarevs, Endijs Bells, Deivids Hoknijs, Joan Fontcuberta un citi. Studentu darbi ir tapuši, balstoties uz iepriekš veiktiem teorētiskiem pētījumiem, kuri tiks prezentēti izstādes atklāšanā.

Izstāde būs atvērta no 2009.gada 18. līdz 27.janvārim Liepājas Pētertirgus darba laikā. Ieeja izstādē ir bezmaksas.

Izstādi atbalsta Liepājas Kultūras pārvalde.

Moduļa „Fotogrāfija ….” pasniedzēji: Mg. Art. Ieva Lejasmeijere Fotogrāfs Andrejs Grants Mg. Art. Ivars Grāvlejs

Jauno mediju mākslas programmas vadītāja: Dr. Art. Aija Druvaskalne – Urdze

Liene Lāce, LiepU Jauno mediju mākslas studente

Aizvadītās sestdienas pēcpusdienā pilsētas muzeja nodaļas “Liepāja okupāciju režīmos” nule kā izremontētajā izstāžu zālē pulcējās starptautiskā fotomeistara,Tautas fotostudijas rosīgā vecmeistara un lieliskā amatnieka Nikolaja Brīvlauka (AFIAP) piederīgie, kolēģi, domubiedri un talanta apbrīnotāji. Kaut gan pats mākslinieks pirms gadiem pieciem devies Aizsaules ceļos, bija sarīkota viņa darbu izstāde, kas neapšaubāmi apliecināja, ka patiesas vērtības neapsūb un nepazūd nebūtībā.

Muzeja nodaļas darbinieki ar vadītāju Ainu Būriju priekšgalā kopā ar atsaucīgajiem Nikolaja Brīvlauka piederīgajiem bija pacentušies visu izdarīt tik rūpīgi, ka likās – izstādi ir iekārtojis pats autors. Vairākos stendos bija aplūkojamas meistara pasaulē iegūtās zelta, sudraba un bronzas medaļas, diplomi un kausi, uz trijkāja nostiprināts telpā raudzījās viņa darbarīks – fotoaparāts, bet pie sienām rindojās meistara roku darinātie fotoattēli, kas, neraugoties uz laiku, nav zaudējuši, bet tikai ieguvuši vēl lielāku apbrīnotāju skaitu.

“Mans tēvs bija lielisks cilvēks. Viņš man mācīja katru darbu paveikt kārtīgi un neko nepamest nepabeigtu. Par to esmu ļoti pateicīgs,” sacīja fotomākslinieka un smalko koka karošu grebēja dēls Edgars. Par savu vectētiņu klātesošiem pastāstīja mazmeitiņa Liena. Sava vīra mūža aizrautības cildināja viņa uzticamā sieviņa Alda. Par fotomākslinieka gaitām un darbošanos stāstīja fotostudijas dalībnieki Arnolds Treide, Alfrēds Niedols, Jānis Lādītis, studijas vadītājs Varis Sants un citi, bet celtnieks Juris Lazdups atcerējās, ka Liepājas Būvmehanizācijas pārvaldes galdnieks savus darba pienākumus ar fotografēšanu pratis apvienot tik prasmīgi, ka ieguvis gan darbs, gan fotogrāfija.

Nikolajs bija patiess, tiešs, sirsnīgs, daudzpusīgs un atklāts vīrs. Dvēseles cilvēks. Pavasaros viņš visiem dāvināja paša izaudzētos pūpolus, bet citos gadalaikos – karotes un bildes. Viņš patiesi mīlēja savu dzimto pusi. Kaut mēs tā prastu! “Fotogrāfijā cenšos dzīvi parādīt visā tās daudzveidībā. Saules ritms visspožāk parādās vecos cilvēkos, un ar saules ritmiem pasaulē atnāk bērni. Zemes stūrīti, kurā es dzīvoju, sauc par Kurzemīti, un citas zemes man nevajag,” tādas ir fotomākslinieka atziņas, kurām viņš bija un līdz galam palika uzticīgs.

Pēteris Jaunzems

Sestdien, 10. janvārī plkst. 15 Liepājas muzeja nodaļas „Liepāja okupāciju režīmos” izstāžu zālē K.Ukstiņa ielā 7/9 atklās Liepājas Tautas fotostudijas vecmeistara, Starptautiskās foto mākslas federācijas mākslinieka (AFIAP) Nikolaja Brīvlauka (1928-2003) piemiņas izstādi.

Tajā būs skatāmas fotogrāfijas, izcilie apbalvojumi fotomākslas jomā, Nikolaja Brīvlauka otrā aizraušanās – lietišķās mākslas darinājumi – grebtās koka karotes.

Par sevi fotomākslinieks rakstīja: ”Jaunības sapnis par mūziku man nepiepildījās, kaut gan mācījos Kuldīgas mūzikas skolā. Mans liktenis nosēdināja mani arodskolas solā, apgūstot galdnieka profesiju. Visa mana turpmākā dzīve saistīta ar šo cēlo amatu.”

“Man ir bijusi laime nokļūt Liepājas Tautas fotostudijā, kur tiku aizvests uz skaistās foto pasaules vareniem plašumiem. Pateicoties kolektīva darba rosmei un sniegumam fotomākslas laukā, šeit esmu izaudzis un pilnveidojies. Mākslas fotogrāfija man kalpo kā izteiksmes līdzeklis, lai skaistuma valodā izteiktu savu attieksmi pret pasauli un savu Tēvzemi. Īstu latviešu dvēseli esmu atradis vienkāršā lauku cilvēkā, kuru neaizsedz liekulības plīvurs, kurš jūtās brīvs, patiess savā atklāsmē, “ rakstīja Nikolajs Brīvlauks.

Nikolajs Brīvlauks piedalījies vairāk nekā 150 starptautiskās fofo izstādēs visos piecos pasaules koninentos, ieguvis visdažādākās atzinības balvas, gan zelta, sudraba un bronzas medaļu kalumā. 1979.gadā viņam piešķirts AFIAP goda nosaukums.

Aina Burija, Liepājas muzeja nodaļas “Liepāja okupāciju režīmos” vadītāja