14. novembrī pulkstens 18 Aizputes Novadpētniecības muzejā atklāj Liepājas Tautas fotostudijas dalībnieka Pētera Jaunzema fotogrāfiju izstādi “Vai tiešām tas bija?” Ekspozīcijā apskatāmas 33 krāsu fotogrāfijas, kas pārstāv daudz plašāku darbu kolekciju, kas tapuši laikposmā no 2003. gada līdz mūsu dienām.

“Fotogrāfiju izstādē “Vai tiešām tas bija?” ir iekļauti darbi, kurus nosacīti varētu nosaukt par impresijām. Tajās netiecos atspoguļot konkrētus cilvēkus, reālus notikumus, dabas parādības vai ainavas, bet gan centos, cik vien tas iespējams, attālināties no dokumentalitātes fiksācijas, atklājot sev un skatītājiem, kas to vēlēsies baudīt, tikai tās izjūtas, ko cilvēkā apziņā uzbur un uzņemtajos fotoattēlos spēj atainot acumirklīgi īstenības un sapņa uzplaiksnījumu zibšņi. Ticiet man, strādāt šādā manierē ir ne tikai neparasti, bet arī ārkārtīgi aizraujoši! Katra jauna bilde šķiet kā atklājums, kas mudina urķēties un radošos meklējumus turpināt. Tāpēc uzaicinu veiksmi pamēģināt arī citus fotomāksliniekus, jo radošā potenciāla pūrs šinī jomā ir neizsmeļams.

Piebildīšu, ka šādi darboties fotogrāfijā zemapziņā alku jau sen. To darīt reizumis biju mēģinājis jau toreiz, kad bildes vēl visi kopējām aptumšotā vannas istabā zem palielināmā aparāta un attīstījām ķivetēs pie sarkanās gaismas, taču toreiz rezultāti bija visai pieticīgi un nespēja atalgot nedz pūliņus, nedz ziedoto laiku. Citādāk bija, kad iepazinos ar digitālo fotogrāfiju, kas paver iespēju brīvi rīkoties ar krāsām un attēlu slāņiem. Taču esmu pārliecināts, ka arī tagad pilnība, kas ļautu pārtraukt eksperimentus, lai apstātos, vēl ne tuvu nav sasniegta. Ticu, ka fotomākslā gaidāmi daudzi atklājumi, darāmā ir bezgala daudz un pietiks, kur izpausties, ikvienam, kas to vēlēsies darīt” Pēteris Jaunzems,EFIAP

Latvijas Fotogrāfijas Muzejs aicina apmeklēt Austrijas Republikas vēstniecības Rīgā izvēlēta autora Hermaņa Kapora (H. H. Capor) izstādi “Vēlmju realitāte”. Muzejā tiks izstādīta daļa no vairāku desmitu gadu laikā tapušās konceptuālās kolekcijas “Tabu pārkāpšana”.

Kolekcijas veidošanas ideja izrietējusi no autora personīgās saskarsmes ar to kultūras pieredzi, kas uztur aktīvu pretrunu starp tradicionālu pieņēmumu monumentalitāti un 20. gadsimta laikā bieži apšaubītajām un diskusijām pakļautajām varas simbolu, reliģisko aizspriedumu un cilvēku kopienas ētisko principu ikonām. Kolekcijas attēli atspoguļo personības veidošanos humāno vērtību zaudēšanas draudu apstākļos, kā arī apjukumu vērojot tabu migrāciju banalitātes virzienā. H. Kapors izmanto vairākus mūsdienu Austrijas kultūras videi raksturīgus vēstījuma paņēmienus, akcionisma pieredzi un “Fluss” estētikas ietekmes.

Kaut arī attēlu sižeti ir inscenēti, to jēgas nolasīšanai visai nozīmīga ir fakta fiksācijas kvalitāte, dokumenta pašvērtība. Toties attēlu rindas kompilācija nepārprotami vēsta par kādu tīšu un provokatīvu nodomu. Ar šo paņēmienu autors vēlas pievērst uzmanību tam, ka viņa uzmanība ir pievērsta reālām cilvēku sabiedrības izpausmēm, sev šajā laikā un telpā, kā arī rosināt pārdomas par priekšstatu, tēlu un būtības komplicētajām attiecībām.

Izstāde apskatāma no 24. oktobra līdz 13. novembrim Latvijas Fotogrāfijas Muzejā, Mārstaļu iela 8 (ieeja no Alksnāju ielas).

Aizputes Novadpētniecības muzeja izstāžu zāle kļuvusi par teritoriju, kur pārbaudīt iluzionista teorijas. Līdz 12.novembrim Aizputē apskatāma divu jaunu mākslinieku kopizstāde “Iluzionista teorijas teritorija”. Tās ir aizputnieka Ģirta Brumsona grafikas un skulptūras un liepājnieka Mārtiņa Sīļa fotogrāfijas.

Mārtiņa Sīļa melnbaltajām fotogrāfijām nav nosaukumu – tās ir tikai numurētas “Iluzionista piezīmes”. Tas tādēļ, lai skatītāju jau iepriekš neieliktu kādos rāmjos, lai atstātu vairāk telpas iztēlei un zemapziņas procesu rosināšanai, viņš skaidrojis. Ģirta Brumsona darbiem nosaukumi gan ir, bet arī tie atstāj pietiekami daudz vietas skatītāja domai, ja vien viņš tādu atrod.

Izstādes koncepcijas pamatā ir aptverošā sirreālistiskā veidolā radīta mākslas koptelpa ar nojaušamu sociālo fonu – tā skaidrots presei izplatītajā informācijā. Tēmas raksturotas kā sociāli saspringtas. Izstādei ir pēcsajūta.

Ģirts Brumsons ir cilvēks meklējumos, raksturo Aizputes Novadpētniecības muzeja vadītāja Jolanta Berga. Viņa pirmā personālizstāde muzejā notikusi pirms četriem gadiem. Ģ.Brumsons dēvējams par multimākslinieku, jo izpaužas dažādos žanros – grafikās, liela apmēra eļļas gleznās, zīmējumos, skulptūrās un performancēs. Turklāt darbu vēstījums nebūt neatklājas pēc pirmā acu uzmetiena. “Bet, kad es viņam prasu, lai paskaidro kādas gleznas zemtekstu, viņš kļūst dusmīgs un saka – man pašai tas jāatrod,” smejas J.Berga.

Ģ.Brumsons absolvējis Liepājas rajona Amatniecības vidusskolu, kļūdams par galdnieku. Pašlaik viņš studē Liepājas Universitātē maģistrantūrā pie mākslinieka Alda Kļaviņa. Bet viņa ikdienas darbs ir būt par darbmācības skolotāju Kalvenes pamatskolā. Starp citu, uz mākslinieka un sava skolotāja izstādes atklāšanu Aizputē no Kalvenes bija ieradies vesels autobuss skolēnu un kolēģu.

Arī Mārtiņš Sīlis iet dziļumā, atzīst J.Berga. Arī viņam, Liepājas tautas fotostudijas “FOTAST” dalībniekam, šī nav pirmā izstāde Aizputē.

“Jā, ir bijuši gadījumi, kad, paļaujoties uz jauniem māksliniekiem, ir sanācis vilties,” atzīst muzeja vadītāja. “Bet tā nekad nav gadījies ar šiem abiem.” Vērojot izstādes apmeklētājus, viņa secinājusi, ka īpaši tā ieinteresējusi jauniešus.

“Brumsons ir progresējis,” atzīst Aizputes mākslinieks Zigmunds Belēvičs, kuru “Kurzemes Vārds” sastop izstāžu zālē. “Un galva viņam ir īstajā vietā, viņš māk trāpīt.” Taču Z.Belēvičs un māksliniece Inta Rozenbaha ir vienisprātis, ka šie mākslinieki pārstāv citu paaudzi, tāpēc izstāde īsti nav skārusi viņos dziļākās stīgas. Tomēr kā viens, tā otrs te atraduši, arī darbus, kam pievērsties vairāk. “Žēl, ka Brumsonam tik maz skulptūru, tās viņam padodas,” piebilst I.Rozenbaha.

Dina Belta, “Kurzemes Vārds”

Vara Santa foto