10.oktobrī pulksten 18:00 Aizputes muzeja izstāžu zālē tiks atklāta divu – gados jaunu – dažādi radoši domājošu un darošu mākslinieku- Ģirta Brumsona ( Aizpute) un Mārtiņa Sīļa (Nīca) kopizstāde “Iluzionistu teorijas teritorija”. Šīs kopizstādes koncepcijas pamatā ir aptverošā sirealistiskā veidolā radīta mākslas koptelpa ar nojaušamu sociālo fonu.

Fotomākslinieks Mārtiņš Sīlis kopizstādei “Iluzionistu teorijas teritorija”, kas tiks atklāta 10.oktobrī pulksten 18:00 Aizputes muzeja izstāžu zālē, piedāvās savu fotogrāfiju sēriju „Iluzionista piezīmes”, kura sevī ietver īsas piezīmes par sociāli saspringtām tēmām ar vieglu ironijas devu – „Iluzionists staigāja gar miglaino jūras malu un pierakstīja dažas piezīmes.”.

Mārtiņš Sīlis kopš 2002.gada ir Liepājas fotostudijas FOTAST biedrs, viņš piedalījies vairākās kopizstādēs Latvijā, Lietuvā, Krievijā un Vācijā.

Savukārt multimākslinieks Ģirts Brumsons, kurš šobrīd studē Liepājas Universitātē mākslas maģistrantūrā, beidzis Liepājas pedagoģijas akadēmijā mākslas skolotājus un Liepājas rajona amatniecības vidusskolu, strādā Kalvenes pamatskolā un Liepājas rajona skolēnu jaunrades centrā par skolotāju atzīst, ka saruna un dialogs starp skatītāju un viņa mākslu ir viens no svarīgākajiem faktoriem. Šis dialogs ir kā barība, kurai pretī viņš mēģina dot kaut nelielu, bet tomēr piedevu pie ikdienišķības.

Iedvesmu mākslinieks smeļas ne tikai no tā ko nevar redzēt, bet var arī sajust.

Ģirts Brumsons teic: „Man svarīgi redzēt un sajust cilvēku gan iekšēji, gan ārēji metomorfozes veidā. Šīs sajūtas tad ir pamata koncepcijā, bet tā kā cilvēks ir sociāla būtne, tad šoreiz šīs paralēles ir vilktas ar sabiedrības dogmām un morāles pamatiem caur mistisko un nesaprasto prizmu. Šo sirreālo konceptu veidoju dažādu attēlojumu veidā. Šajā izstādē tās būs gan grafikas un skulptūras, gan objekti un performances.

Mākslinieka Ģirta Brumsona pirmā personālizstāde („Galā gaisma”) tika atklāta 2003.gadā Aizputē, nākamā bija 2004.gadā Liepājā – „CILVĒKS PAKAĻa” un 2005. gadā – „0,1 % izgaismots”. No 2003. gada viņš piedalījies arī grupu izstādēs Kuldīgā, Aizputē, Liepājā, Klaipēdā (Lietuva), Šauļos (Lietuva) un Kaļiņingradā (Krievijā). Ņēmis dalību arī dažādos projektos un plenēros Latvijā, Dānijā un Igaunijā.

Anda Birkenberga

Laicīgās mākslas galerijā “K.Māksla?” Liepājas Karostā (Atmodas bulvāris 6) no 3. līdz 20.oktobrim skatāma Lienes Hapanionekas fotogrāfiju personālizstāde “hapii* kvadrātā”. Izstādes atklāšana notiks sestdien, 11.oktobrī plkst. 16.00. “Hapii” ir jaunās fotogrāfes interpretācija par tādu foto paņēmienu kā dubulto ekspozīciju. Tēlu pārus viņa rada nejauši, it kā spēlējoties ar attēliem, asociācijām, iespaidiem.

Fotografējot ar vecajiem t.s. “ziepju traukiem” ne vienam vien gadījies nejauši piemirst pārtīt filmiņu un nofotografēt divas ekspozīcijas uz viena kadra, un tikai pēc filmiņas attīstīšanas atklāt, ka, piemēram, mīļajai omei brošas vietā rēgojas kaimiņš pie savas jaunās “Volgas”. Parasti par šādām bildēm mēdz teikt: “Žēl, nesanāca.” Liene Hapanioneka šo defektu pārvērš par efektu, ar dubultās ekspozīcijas palīdzību veidojot savdabīgas foto piezīmes par laimi. Sedzot vienu slāni virs otra, viņa rada personīgu un asociatīvi bagātu attēlu krājumu. Kadri gluži tā pa kā atmiņas klājas viens otram pāri.

Izstādes veidotāji uzsver, ka Hapanioneka tā bildē, jo dubultekspozīcija ‘tīrā veidā’ ir iespējama tikai uz filmas (vai arī viņa neko nav dzirdējusi par digitālajiem aparātiem ar šādu funkciju); dubultekspozīcija ir brīnums, jo pat asākajiem prātiem ir teju neiespējami precīzi izrēķināt, kas, kur un kā beigu beigās tiks notverts uz filmas; dubultekspozīcija iespēj dažādu realitāšu un laikpunktu sintēzi; par spīti fotogrāfisku attēlu pieaugošajam daudzumam, dubultekspozīcija joprojām ir salīdzinoši reti praktizēts fotografēšanas paņēmiens.

Fotogrāfe piedalās izstādēs kopš 2005.gada. Nozīmīgākās personālizstādes “Sinhronie logi” DIY Kultūras centrā “Zabadaks” (Kuldīga, 2006.04 – 2007.03), “Vienmēr jūsu, Hapii bildes” Hamarøy Galleri, Hamarøy (Norvēģija, 2007.09), “Hapii Kaleidoscope” San Pedro Museo de Arte, Puebla (Meksika, 2007.11 – 2008.01).

Galerija atvērta katru dienu no 14.00 līdz 19.00. *hapii = Hapanioneka + happy (angļu val. laimīgs)

Valkas novadpētniecības muzejā no 2008.gada 27.septembra – 30.oktobrim skatāma Ulda Balgas un Alda Māra Dubļāna fotogrāfiju izstāde “Reflex Antique”.

Fotogrupa Reflex savu darbību sāka 1977.gadā Valkā. Tās līderi bija Aldis Dubļāns un Uldis Balga. Par aktivitāti un radošajiem sasniegumiem fotogrupai Reflex 1985.gadā tika piešķirts Tautas fotostudijas nosaukums. Panākumi mijās ar apsīkumu, bet 2003.gadā Alda Dubļāna vadībā tika atjaunota aktīvā darbība.

Fotogrupas Reflex nozīmīgākais ieguldījums 20.gadsimta beigās Latvijas fotogrāfiskās kultūras pienesumā bija redzējums, kā paplašināt akadēmiskās fotogrāfijas robežas. Republikā bija bezgala daudz tā dēvēto Tautas foto klubu. Reflex izvēlējās neparastu ceļu – organiski iekļauties vispārējo mākslas norišu procesos. Fotogrāfija savā būtībā ir tikai viens no tehniskās izteiksmes līdzekļiem, kurš savienojams ar jebkuru citu mākslas žanros izmantojamajiem.

Tikai vidējās un vecākās paaudzes tā laika aktīvajā kultūras dzīves apritē bijušie fotogrāfi zina, cik unikāli īstenojās daži šīs grupas projekti, piemēram, “Radiators” un “M – 1:1″.

Nevar nepieminēt Reflex`a atrašanās vietu – Valkas kultūras namā zem skatuves ar izeju uz skatuves aizkulisēm, kas radīja kontakta iespēju ar citiem radošiem cilvēkiem, galvenokārt mūziķiem: diriģentiem, koristiem, grupām – Jumprava, Credo, Bumerangs. Radoša atmosfēra, bohēma, sarunas un alkohols – šķiet no tā bija veidotas Reflex`a sienas.

Kultūras nama pagrīdē bija pilsētas patiesās, iestāžu neakceptētās kultūras norišu apspriešanas un izpausmju centrs. Ja savulaik padomijas galvaspilsētā Maskavā “viss notika virtuvēs”, tad Valkā tas bija Reflex.

Taču gandrīz katru dienu, burvīgajā sarkanajā gaismā fiksāžas smārda pavadīta, tika radīta kāda jauna FOTOGRĀFIJA, kas no šodienas viedokļa ir antīka.

“Mūsdienu kultūras norišu temps ir ievērojami palielinājies. Antīku priekšmetu vai antikvariāta jēga tiek piešķirta lietām, kuras pavisam nesen bija aktuālas.

Kaut arī Latvijas mūsdienu un laikmetīgās fotogrāfijas pētniecība nepastāv kā sistēma, Latvijas Fotogrāfijas muzejs savu iespēju robežās cenšas komplektēt informāciju un arī pašus mākslas priekšmetus. „Reflex” noteikti ir laba antikvārā laikmetīguma atradne Latvijas fotogrāfijas kultūras kontekstā.”