“Rīgas mākslas telpas” INTRO zālē, 17. septembrī 19:30 tiks atklāta fotogrāfes Andas Bankovskas personālizstāde “Dārzs”, portālu “Delfi” informē Rīgas kultūras aģentūra.

Darbs pie melnbaltās fotogrāfiju sērijas “Dārzs” ir uzsākts 2002. gadā, un izstāde ir atskaite par sešos gados paveikto. Šo sēriju vieno kopīga tematika – dārza kā simbola apspēle mūsdienu dzīves ietvaros. Izstāde “Rīgas mākslas telpā” būs apskatāma līdz 12. oktobrim.

Izstādi papildina bagātīgs katalogs, kurā iekļautas visas sērijas “Dārzs” fotogrāfijas, kas skatāmas “Rīgas Mākslas telpā”, kā arī atsevišķi uzņēmumi no citām sērijām un projekta tapšanas laikā tapušie Andas pieraksti un pārdomas. Katalogā savus komentārus par “Dārzu” līdztekus kuratorei Līgai Lindenbaumai, ir izteikuši arī fotogrāfs Andrejs Grants, mākslas zinātniece un Laikmetīgās mākslas centra direktore Solvita Krese un mākslas kritiķe Anda Kļaviņa.

“Andas skatījums ir antropocentrisks – viņu interesē, pirmkārt, cilvēks, tā apdzīvotā vide un ikdienišķas situācijas. Lai gan Andas darbi centrējas ap pašas privāto dzīvi, to mērķis nav konfrontēt skatītāju ar intīmām fiksācijām, bet gan veids, kā tās aizsegā stāstīt par ko citu. Viņas fotogrāfijās daudz lielāka nozīme ir atsevišķu sēriju centrālajam naratīvam jeb tēmai, vadmotīvam, kas tajā tiek risināta. Andas “Dārzs” nestāsta par dramatiskiem notikumiem vai sociālām, aktuālām problēmām, bet ataino dažādas ierastas situācijas, kas saistās ar šo tēmu. Tomēr “Dārzs” nav konkrētas vietas un tajā norisošo notikumu atspoguļojums, bet gan plaša un daudzšķautņaina cilvēka dzīves labirinta metafora un eksistences noslēpuma mistika”, par fotogrāfiju sēriju saka kuratore Līga Lindenbauma.

Anda Bankovska (dz. 1971. g.) fotogrāfiju mācījusies pie Andreja Granta, beigusi Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultāti (1995. g.) un Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolu (1991. g.). Viņa ir viena no pazīstamākajām jaunās paaudzes fotogrāfēm, kas piedalījusies gan Latvijas, gan ārzemju izstādēs. Lai gan māksliniece ir piedalījusies virknē grupu izstāžu, pēdējā autores personālizstāde “Es domāju par sevi” norisinājās 2005. gadā. Sērijas “Dārzs” pilnā kolekcijā vēl nav tikusi eksponēta.

Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā līdz 28. septembrim apskatāma Japānas fonda un Japānas vēstniecības Latvijā kopīgi rīkotā izstāde “Raugoties modernajā pasaulē: Japānas fotogrāfija no 70. gadiem līdz mūsdienām”, portālu “Delfi” informē muzeja pārstāvji.

Izstādē var iepazīties ar 23 ievērojamu Japānas fotogrāfu darbiem, kas tapuši laikā no 1963. līdz 2002. gadam. Izstādes veidotāji tos grupējuši portretu un ainavu fotogrāfijās, atspoguļojot tendences, kādas 60. gadu beigās un 70. gadu sākumā bija vērojamas Japānas fotomākslā.

Lielu ietekmi uz to savulaik atstājusi 1968. gada izstāde “Fotogrāfijai 100: Fotogrāfijas izpausmes vēsture Japānā” un šajā pašā gadā izveidotais fotožurnāls “Provoke”. Nozīmīgs virziens Japānas fotomākslas vēsturē ir tā dēvētais konpora (no angļu vārda “contemporary”) – jēdziens, ar ko apzīmēja 60., 70. gadu japāņu “jauno” fotogrāfiju.

Izstādes veidotāji uzsver, ka fotogrāfijās atainotajā 30 gadu ilgajā Japānas sabiedrības dzīves periodā ir skatāms gan atjaunotās ekonomikas izaugsmes periods, gan “burbuļekonomikas” laiks 80. gadu beigās, gan ilgā ekonomikas stagnācija 90. gados, ko pavadīja augsta līmeņa patērētājkultūras attīstība, informācijas revolūcija, cilvēku koncentrācija pilsētās un tradicionāli apdzīvoto vietu zudums lauku apvidos. Fotogrāfijās ir notverta laikmeta noskaņa, kas vārdos nav izsakāma.

Slavenais japāņu fotogrāfs Kazuo Kitai’s teicis: “Es nemēģinu iemūžināt lietas, kas mainās. Gribu tikai notvert enerģiju, kas kļūst redzama tieši pirms sagruvuma. Neesmu ieinteresēts sekot lietām, kas viena pēc otras tiek modernizētas.”

8.septembrī pulksten 16:00 Liepājas Latviešu biedrības nama galerijā notiks fotogrāfa Mārtiņa Sīļa retrospektīvās izstādes „Dziesma un deja ir spēks!” svinīgā atklāšana.

Nu jau kādu laiku atpakaļ ar spilgtām emocijām aizvadīti XXIV Vispārējie latviešu Dziesmu un XIV Deju svētki, kad visa Latvija satikās Rīgā, lai kopā izdejotu un izdziedātu to, uz ko četrus gadus ir iets, kas izsapņots un lolots. Ilgais gaidīšanas un gatavošanās periods pārtapa pāris skaistos – emocijām pārbagātos mirkļos un ar to arī dziesmu svētku cikls ir noslēdzies, lai sāktos atkal jauns! Savukārt palikušās atmiņas, emocijas un sajūtas daļēji saglabājušās attēlos, kuri no jauna atkal restaurē un palīdz aizceļot laikā.

Savu sajūtu un atmiņu ceļojumā mūs līdzi aicina fotogrāfs Mārtiņš Sīlis, kurš 8.septembrī pulksten 16:00 Liepājas Latviešu biedrības namā atklās savu retrospektīvo fotoizstādi „Dziesma un deja ir spēks!”. Mārtiņš Sīlis kopš 2002.gada ir Liepājas fotostudijas „FOTAST” biedrs un piedalījies vairākās kopizstādēs Latvijā, Lietuvā, Krievijā un Vācijā. Par XXIV Vispārējie latviešu Dziesmu un XIV Deju svētki fotogrāfs saka: „Šajā ciklā pirmo reizi izdevās piedalīties ne tikai kā pasīvam vērotājam vai līdzi dziedātājam kaut kur dzīvi sevī, bet aktīvi fotografējot Liepājas dejotāju un dziedātāju skates. Kā kulminācija un punkts ilgajam ceļam uz dziesmu un deju svētkiem bija lielais gājiens, kas man paliks atmiņā kā ļoti lielas un spēcīgas cilvēku mijiedarbības un enerģētikas pasākums ar nenovērtējami pozitīvu virzību. Bet lai apstādinātu šādus mirkļus bildēs ir nepieciešams pilnībā izjust to burvību, tāpēc ceru, ka man ir izdevies kaut daļēji atspoguļot šo ceļu uz dziesmu un deju svētkiem – caur skatēm līdz gājienam.”

Fotogrāfs Mārtiņš Sīlis ielūdz ikvienu interesentu un svētku dalībnieku uz savu foto izstādi, piebilstot: ”Šos foto darbus ir jāskata kā subjektīvi dokumentālu fakta fiksāciju ar centienu iemūžināt un apstādināt to emocionālo piesātinājumu, ko tie sniedz.”

Anda Birkenberga