Get Adobe Flash player

EISA izvēlas 16 labākos 2010-2011 foto produktus

European Imaging and Sounds Association (EISA) kopā izvēlējušies 59 produktus no sadzīves elektronikas un tai skaitā ir 16 fotoprodukti, kuriem vajadzētu pievērst uzmanību, izvēloties savu jaunāko fototehniku. EISA asociācijā ietilpst 50 Eiropas laikraksti no dažādām tehniskām jomām un 19 valstīm. Šo laikrakstu redakcijas pārstāvji tad arī izvēlas labākos 2010-2011 produktus. Iespējams tas nav profesionāls tests, bet toties var saprast vairākuma viedokli par attiecīgo produktu kategorijām. Tiesa foto nozarē daudzas lietas tik ātri nemainās, tādēļ daži produkti par labākiem savā kategorijā izvēlēti atkārtoti.

European Photo Software: Apple Aperture 3
European Camera: Canon EOS 550D
European Advanced SLR: Canon EOS 7D
European Printer: Epson Stylus Pro 3880
European Super Zoom Camera: Fujifilm FinePix HS10
European Professional Lens: Nikon AF-S Nikkor 2,8/300 mm G ED VR II
European Professional Camera: Nikon D3s
European Micro System Lens: Olympus M. Zuiko Digital ED 4-5,6/9-18 mm
European All-Weather Compact Camera: Olympus µ Tough-8010
European Multimedia Camera: Panasonic Lumix DMC-G2
European Travel Compact Camera: Panasonic Lumix DMC-TZ10
European Advanced Compact Camera: Samsung EX1
European Lens: Sigma 2,8-4/17-70 mm DC Macro OS HSM
European Compact Camera: Sony Cyber-shot DSC-HX5V
European Micro System Camera: Sony α NEX-5
European Zoom Lens: Tamron SP 4-5,6/70-300 mm Di VC USD

Canon saņēmis trīs godalgas prestižajā EISA Awards 2010–2011

Trīs Canon produkti saņēmuši prestižās Eiropas Attēlveidošanas un skaņas asociācijas (European Imaging and Sounds Association – EISA) pasniegtās godalgas. Canon EOS 550D saņēma godalgu kategorijā Eiropas fotokamera 2010-2011, Canon EOS 7D – kategorijā Eiropas uzlabotā SLR fotokamera 2010-2011, bet videokamerai Canon LEGRIA HF M31 tika piešķirta Eiropas ģimenes videokameras 2010-2011 godalga. Par EISA godalgu piešķiršanu izlemj profesionāļu komisija, kurā ietilpst vairāk nekā 50 vadošo nozares žurnālu redaktoru no 20 valstīm. Godalgu saņemšanai tiek nominēti produkti, kas apvieno mūsdienīgu tehnoloģiju, funkcijas un dizainu ar pieņemamu cenu, un 2010.-2011. gada žūrijas komisijas locekļi ir atzinuši trīs Canon produktus par vislabākajiem savā klasē.

“Esam apņēmušies izstrādāt jaunus un novatoriskus produktus, kas lietotājiem ļautu iemūžināt notikumus un dalīties īpašos dzīves mirkļos ar draugiem un ģimeni,” sacīja Stīvs Maršāls (Steve Marshall), Produktu nodaļas mārketinga direktors, Canon Consumer Imaging Group, Canon Europe. “EISA godalgas liecina par augstu novērtējumu un parāda Canon apņemšanos dalīties kvalitatīvu attēlu radīšanas aizrautībā ar vienkāršiem lietotājiem un profesionāļiem.”

Eiropas fotokamera 2010-2011: Canon EOS 550D

Canon EOS 550D paver jaunus Canon DSLR fotokameru iespēju apvāršņus, jo pusprofesionālās DSLR fotokamerās pieejamo tehnoloģiju un funkcijas ļauj izmantot ierīcē ar kompaktu, vieglu un lietotājiem patīkamu korpusu. 18 MP APS-C CMOS sensors apvienojumā ar Canon uzlaboto DIGIC 4 attēlu procesoru un iespēju uzņemt standarta Full HD video palīdz fotografēšanas amatieriem atklāt jaunus radošās izpausmes līmeņus.

EISA žūrijas komisijas locekļu atzinums par Canon EOS 550D: “Canon EOS 550D ir izcila sākuma līmeņa fotokamera, jo šajā ērti lietojamajā ierīcē ar lielisku dizainu ir pieejams plašs funkciju klāsts. Full HD video ierakstīšanu var veikt, pilnībā manuāli kontrolējot ekspozīcijas un fokusēšanas iestatījumus, turklāt tiek nodrošināti arī dažādu līmeņu fotogrāfiem atbilstoši fotoattēlu režīmi. Fotokamerai ir tāda pati 18 miljonu pikseļu izšķirtspēja kā profesionālajai EOS 7D un ļoti līdzvērtīga attēla kvalitāte, taču par pieejamāku cenu. Šī fotokamera ir veiksmīgs risinājums, kas aprīkots ar funkcijām, lai dažādu līmeņu fotogrāfiem vēl pilnvērtīgāk ļautu izbaudīt savu vaļasprieku.”

Eiropas uzlabotā SLR fotokamera 2010-2011: Canon EOS 7D

Ilgstošas izstrādes laikā Canon inženieri ņēma vērā ieteikumus no fotogrāfiem visā pasaulē, lai radītu tādu fotokameru, kas atbilstu viņu vajadzībām, proti, EOS 7D. Papildus 18 MP APS-C CMOS sensoram fotokamerā EOS 7D ir arī Dual DIGIC 4 procesors, kas jebkuros apgaismojuma nosacījumos nodrošina ātru un kvalitatīvu veiktspēju, ISO, ko var paplašināt līdz 12 800, un nepārtrauktas uzņemšanas funkcija ar 8 kadriem/sekundē. Turklāt, lai lietotu visas fotokameras piedāvātās funkcijas, nav vajadzīgas nekādas papildierīces.

EISA žūrijas komisijas locekļu atzinums par Canon EOS 7D: “Ar 19 jaunajiem AF šķērspunktiem, īpaši augstiem ISO iestatījumiem un režīmu, kas vienā sekundē ļauj uzņemt līdz pat astoņiem kadriem, Canon EOS 7D ir pareizā izvēle, fotografējot darbības un ar sportu saistītus notikumus. Fotokamerā izmantots jaudīgais Canon DIGIC 4 procesors un APS-C CMOS sensors ar 18 miljoniem pikseļu, kas apvienojumā ļauj iegūt augstas kvalitātes fotoattēlus un uzņemt Full HD 1080p video. Lai gan fotokamerai ir vidēja līmeņa cena, EOS 7D ir magnija sakausējuma korpuss, tā ir apkārtējai videi draudzīga ierīce un piedāvā precīzas 1x palielināšanas un 100% skatu meklētāja funkcijas.”

Eiropas ģimenes videokamera 2010-2011: Canon LEGRIA HF M31

LEGRIA HF M31 ietilpst LEGRA HF M sērijā, kas apvieno augstākā līmeņa Canon tehnoloģiju ar uzlabotām funkcijām un ļoti intuitīvu LCD skārienekrānu, lai sniegtu nevainojamas kontroles iespējas. Videokamera ir ērti lietojama un parocīga, tāpēc ir lielisks risinājums lietotājiem, kas vēlas uzņemt augstas kvalitātes Full HD video ar kompaktu ierīci. LEGRIA HF M sērijas ierīcēm ir 3,3 megapikseļu Full HD CMOS sensors, 18x uzlabota tālummaiņa, Canon HD Video objektīvs un DIGIC DV III apstrādes tehnoloģija. Videokamerai LEGRIA HF M31 ir duālā zibatmiņa, kurā apvienota 32 GB iekšējā atmiņa ar SDHC atmiņas kartes slotu.

EISA žūrijas komisijas locekļu atzinums par Canon LEGRIA HF M31: “Ģimenes videokamerai jābūt tādai, lai to ērti varētu lietot visi ģimenes locekļi: gan pieaugušie, gan bērni. Mazā videokamera Canon LEGRIA HF M31 ar izcilo skārienekrānu un tikai dažām pogām ir tieši tāda. Taču nepārprotiet – neskatoties uz kompaktajiem izmēriem, tāir pilnībā aprīkota HD videokamera ar liela ātruma automātisko fokusu un pat mikrofona savienotāju. Optiskais attēla stabilizētājs, kā arī 32 GB zibatmiņa vai ārējā SD karte lieliski papildina augstā līmeņa veiktspēju.”

Pa Buclera pēdām

No 21. līdz 22. augustam notiks biedrības Pilsētas Fotoklubs organizētais trešais fotoplenērs – radošā darbnīca “Pa Buclera pēdām”, kas šoreiz dalībniekus vedīs uz Latvijas fotogrāfijas pamatlicēja Mārtiņa Buclera īstajām vietām jeb dzimto pusi – Sauku, Viesīti, Neretu un Riti. Viesītes novada domes atbalsts devis iespēju fotoplenēra dalības maksu samazināt uz pusi un tagad tā ir 15 lati.
Pirmā plenēra diena sāksies ar ciemošanos Jāņa Jaunsudrabiņa muzejā Riekstiņi, īstenojot tur radošās darbnīcas uzdevumu. Uzklausīsim muzeja vadītājas Ilzes Līdumas stāstījumu “Jaunsudrabiņš – gleznotājs ar fotogrāfa skatījumu”. Dienas vidū fotogrāfi ieskatīsies Neretas mazpilsētiņas sejā, lai pēcpusdienā paviesotos Sēlijas rakstnieces un novadpētnieces Lūcijas Ķuzānes dzimtajā Gricgalē, kur viņas rokām tiek izkopts un aprūpēts vecais Gricgales krogs. Pirmās plenēra dienas noslēgumā – Ilgvara Gradovska stāstījums par M. Buclera prēmijas laureātu, šogad mūžībā aizgājušo Jāni Gleizdu.

Otrās radošās darbnīcas – fotoplenēra dienas – 22. augusta rītā sarīkojuma dalībnieki dosies uz M. Buclera dzimtajām mājām Jučiem, kā arī uz Vildaviešu mājām, kurās sagaida saucēniešu sagādāts pārsteigums. Vildaviešos būs iespēja sastapt otra Buclera novadnieka un skolnieka Voldemāra Lukstenieka dzīvesbiedri Zelmu Lukstenieci, redzēt minētā Buclera skolnieka fotogrāfijas un noklausīties Rudītes Urbacānes stāstījumu par viņu. Dienas vidū būs iespēja apmeklēt M. Buclera fotogrāfijas kabinetu jaunajā atrašanās vietā – Lonē, apmeklēt sensēļu pilskalnu – Kņāvu kalnu. Pasākumu noslēgs fotogrāfu aktivitātes pie Lietuvas robežas esošajā, noslēpumainajā Ildzes muižā un Ildzes baznīcā.

Piedalies pats un ņem līdzi darugus un domubiedrus!
Kontakttālruņi:
28619776 – Arno
29419061 – Daiga

Foto studijā top vecmeistara Jāņa Lādīša foto negatīvu arhīvs

Liepājas fotogrāfijas vēstures pētniekam un foto tehnikas kolekcionāram Jānim Lādītim šoruden apaļa jubileja – 80.gadi. Vecmeistars ir iecerējis šo jubileju sagaidīt ar foto izstādi, kurā būs tikai agrāk neredzēti darbi. Foto studijas dalībnieki, atsaukušies Jāņa lūgumam un palīdz veidot foto negatīvu arhīvu.

Jānis Lādītis fotografē un darbojas foto studijā jau 46.gadus. Lai šajā laikā fotografēto vēstures liecību atlasi būtu vieglāk veikt, tad viss foto arhīvs tiek digitalizēts.

Valdis Brauns – izstāde “Mūžības Mirkļi”

Rīgas Svētā Pētera baznīcā būs apskatāma fotogrāfa Valda Brauna fotogrāfiju izstāde “Mūžības mirkļi”.

Izstādes ekspozīciju veidos fotogrāfiju darbu kolekcija, kas tapusi laikā no 1970.gada līdz 2010.gadam.

Izstādē būs apskatāmas ap 100 fotogrāfijas, kuru vidū būs iekļauti Latvijas kultūras darbinieku portreti, kā arī tematiskie darbi – “Kāzas”, “Latvijas ainavas”, “Zvejnieki” – un foto akciju “Jelgavnieks”, “Liepājnieks” un “Daugavpilietis” laikā fotogrāfijās fiksētas mirkļu izjūtas cilvēku dzīvē.

Izstādi atbalsta: Epson Europa B.V.Branch Office Baltic Countries, Sony Baltic, Branch of Sony Nordic A/ S, laikrasts “Latvijas Vēstnesis”, “FOTAST” – Liepāja.

Fotogrāfijas drukātas fineArtPrint.lv ar Epson SP7900 printeri uz Epson Premium Luster Photo papīra.

Valdis Brauns dzimis 1945.gada 27.martā, Ventspils rajona Ugāles ciemā.

Fotogrāfē kopš 1966.gada.
Fotogrāfs laikrakstā “Padomju Venta” (1967.-1968.), Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā (1974 -1975), Komunālās saimniecības ministrijā ( 1978. -1980.),Latvijas Teātra biedrībā (1981- 1989).

Kopš 1990.gada brīvmākslinieks.
Latvijas Žurnālistu savienības biedrs (1978), Latvijas Fotomākslas biedrības biedrs (1987).

FIAP mākslinieks, AFIAP (1979), M. Buclera prēmija (1994).
Valdis Brauns saņēmis augstākās starptautiskās atzinības – AFIAP un EFIAP tituli ,kā arī Latvijas vēsturē pirmā World Press Photo Holandē zelta medaļa “ZELTA ACS”- par darbu “Laimes lietus”(1978).

Valdis Brauns piedalījies 282 starptautiskajās izstādēs, sarīkojis 50 personālizstādes, saņēmis 142 apbalvojumus.

Iespaidīgs ir arī ārzemju publikāciju klāsts vairāk kā 160. Valda Brauna darbi astoņas reizes ir publicēti vispasaules Photography Year Book gadagrāmatā. Izdoti autoralbūmi “Sapņu vējš (2000), “Kāzas” (2005).

Darbi atrodas FIAP kolekcijā Mehelenā, Francijas Fotogrāfijas muzejā Bjevrā , Latvijas Fotomākslas muzejā, Šauļu Fotogrāfijas muzejā, Katalonijas Fotogrāfijas muzejā Spānijā, kā arī privātkolekcijās ASV, Vācijā, Krievijā, Čehijā, Ungārijā, Indijā, Lietuvā.

Personālizstādes:

Rīgā 1985., 1991., 1995., 1997., 1998., 1999., 2000., 2002., 2005.
Ventspilī 1969., 1985.
Igaunijā Kohtla – Jervē, Indijā Delī, Bombejā, Kalkutā 1985.
Krievijā Murmanskā 1986.
Čehijā Česke Budejovicē 1987.
Lietuvā Šauļos, Bulgārijā Veliko Tirnovā 1988.
ASV Kalamazū,Čikāgā, Krievijā Novosibirskā 1989.
Krievijā Ļeņingradā 1991.
Polijā Bjalistokā, Lietuvā Viļņā, Kauņā 1992.
Vācijā Bonnā, Lietuvā Panevēžā 1995.
Valdis Brauns 1995.gadā piedalījās autoekspedīcijā “Baltijas zvaigznes”, eksponējot savu darbu ekspresizstādes 13 NVS, Eiropas un Āzijas valstīs.
1996.gadā pēc ekspedīcijas izveidota personālizstāde Rīgā “33 dienas caur 33 robežpunktiem pa 13 valstīm”.
“Valdis Brauns fotomāksla ir uzsvērti poētiska un ar jūtīgu humānismu apgarota. Tās vēstījums un tēlainība ir radniecīga dzejnieka izteiksmei. Arī šeit priekšplānā ir nevis fotogrāfijai it kā piemītošais dokumentālisms, bet gan liriskas metaforas, romantisks simbolisms, smalku noskaņu elēģijas. Realitātes piedāvātajā vizuālo faktu okeānā Valdis Brauns prot saskatīt būtiskāko, atlasīt no šīs gūzmas esenciālākās izpausmes un, laužot tās caur mākslinieka apziņas un kameras prizmām, panākt koncertrētu un kristālisku mākslas tēlu fotodarba veidolā”.